Attīstoties tehnoloģijām arvien aktuālāka kļūst tāda darba veikšanas metode kā teledarbs. Latvijā šī darba forma ir jauna un pagaidām nav plaši izplatīta. Tāpat Latvijā nav normatīvo bāzes, kas regulētu ar teledarbu saistītos jautājumus un teledarbinieka tiesisko statusu. Ņemot vērā straujos attīstības tempus dažādās nozarēs un jo īpaši informāciju tehnoloģiju jomā, prognozējams, ka Tuvāko gadu laikā šis jautājums kļūs aktuāls arī Latvijā, tādēļ ir svarīgi zināt, kas tieši ir teledarbs un kā teledarba jautājumi tiek regulēti citās valstīs, lai spētu izvērtēt, vai vispār šāda darba forma ir nepieciešama, kādi ir tās plusi un kādi ir tās mīnusi.
Kursa darba mērķis ir izpētīt teledarba un teledarbinieka tiesiskā statusa problemātiku. Lai sasniegtu mērķi, kā apakšmērķi tiek izvirzīti:
1.Iepazīties ar teledarba jēdzienu un vēsturisko attīstību;
2.Izpētīt teledarba tiesisko regulējumu Eiropas Savienības mērogā;
3.Atrast tos jautājumus, kas saskaņā ar Darba likuma normām būtu precizējami vai citādi regulējami attiecībā uz teledarbu;
4.Noskaidrot, vai teledarbs ir pietiekami aktuāla darba forma, lai nākotnē darbinieki izvēlētos strādāt tieši teledarba formā.
Par kursa darba uzdevumu tiek izvirzīts:
1.Iepazīties ar Pamatnolīgumu Par teledarbu (Framework agreement on telework), kas Eiropas Savienības līmenī nosaka vadlīnijas teledarba jautājumos un kuras valstis var iestrādāt savā nacionālajā likumdošanā;
2.Iepazīties ar teledarba praksi Lielbritānijā, Somijā un citās Eiropas valstīs, kurām jau ir izstrādājusies prakse teledarba jautājumos.
Darbā izmantota vēsturiskā un salīdzinošā pētniecības metode.
Darbā autore apskata teledarba jēdzienu, galvenās vadlīnijas, kuras jāievēro izstrādājot teledarba tiesisko regulējumu, kā arī Darba likuma kontekstā apskata teledarbinieka tiesisko statusu attiecībā uz jautājumiem, kuri teledarba specifikas dēļ būtu precizējami vai kuriem nepieciešams cits regulējums. Nobeigumā autore mēģina rast atbildi uz jautājumu, vai nākotnē teledarbs būs dominējošā darba forma, ņemot vērā straujo informācijas tehnoloģiju attīstību un daudzos plusus, ko teledarbs forma piedāvā darbiniekam.
1. Teledarba izpratne un vēsturiskā attīstība
Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par darbu mājās, ceļā un citur, tādējādi mainot ierastos priekšstatus par darba vietu. Ir parādījies arī tāds jauns termins kā teledarbs. Teledarbs nav saistīts ar tirdzniecību, kā liela daļa cilvēku pieraduši domāt, bet ir darba izpildes forma. Vispopulārākās teledarba jomas ir Web dizaineri, programmētāji, gidi, žurnālisti, rakstnieki, tulki un aģenti (telesales).
Teledarbs ir darba organizēšanas un/vai veikšanas forma, izmantojot informāciju tehnoloģijas, saskaņā ar darba līgumu vai darba attiecībām, kad darbs, kuru varētu veikt darba devēja telpās, tiek veikts ārpus uzņēmuma pastāvīgajām telpām. Būtiskākais teledarbu raksturojošais elements ir informāciju un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana, nodrošinot strādāšanu attālināti no uzņēmuma telpām, priekš:
1)darbiniekiem, kuri pilnu vai nepilnu darba laiku strādā mājās;
2)darbiniekiem, kuri savu strādāšanas laiku sadala starp mājām un uzņēmuma darba telpām;
3)mobilajiem darbiniekiem, kuri izmanto savas mājas kā administratīvo bāzi.…
