Ne katra teikumu virkne ir teksts. Tradicionāli teksta atpazīšanā izvirza vairākus kritērijus, kuru ievērošana nosaka, ka mūsu priekšā ir teksts: pareizs gramatisko formu un struktūru lietojums, sakarīgs, loģisks domu izkārtojums, atpazīstama teksta funkcija, pareizs, lasītājam saprotams un pieņemams vides atspoguļojums, informatīvs saturs un izprotama attēlotā situācija.
Civilizētais cilvēks pašreiz ir nobažījies par rakstīto vārdu. Daļai rietumnieku rakstītais jeb drukātais vārds ir kļuvis par ļoti jutīgu tematu. Tā ir tiesa, ka šodien tiek rakstīts, drukāts un lasīts daudz vairāk nekā jebkad agrāk, taču jaunā elektriskā tehnoloģija apdraud lasīt un rakstīt prasmi, kas balstīta fonētiskajā alfabētā. Elektroniskā tehnoloģija, pateicoties tam, ka tā paplašina mūsu centrālo nervu sistēmu, šķiet, dod priekšroku ietverošam un iesaistošam runātam vārdam iepretim ekspertu rakstītajam vārdam. Mūsu Rietumu vērtības, kas balstītas rakstītajā vārdā, jau ievērojami ir iespaidojuši elektroniskie mediji - telefons, radio un TV. Iespējams, tas ir iemesls, kādēļ daudziem augsti izglītotiem mūsdienu cilvēkiem ir grūti apskatīt šo jautājumu, nekrītot morālā panikā. Vēl viens būtisks apstāklis ir tas, ka savas vairāk nekā divtūkstoš gadu ilgās izglītošanās laikā Rietumu cilvēks ir darījis maz, lai izpētītu un saprastu fonētiskā alfabēta ietekmi daudzu viņa kultūras pamata modeļu radīšanā. Tādējādi šķiet par vēlu šo jautājumu sākt apskatīt tagad.…
