Mūsdienu tekstilmākslu vislabāk raksturo meklējumi materiālu šķiedras un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu savstarpējās mijiedarbības jomā. Veidojusies, balstoties noteiktu kultūras un mākslas tradīciju kontekstā, kuru ietvaros tika respektēti plaknes mākslas nosacījumi, tekstilmāksla ir tapusi par tādu mākslas sfēru, kurā tiek apgūtas visplašākā materiālu klāsta šķiedras struktūras mākslinieciskās studijas.
Studijas Tekstilmākslas nodaļā ir veidotas, audzēkņiem sniedzot iespēju iepazīties ar noteiktiem tekstilmākslas tehnoloģiskajiem aspektiem - aušanu, batikošanu, audumu apdruku un apgleznošanu, tekstilmozaīku, audumu vēsturi, aušanas teoriju un tekstilķīmiju. Speciālo tehniku apguve balstās secīgās tekstilkompozīciju studijās, risinot divās un trijās dimensijās balstītus mākslinieciskos uzdevumus, padziļināti izpētot atsevišķas mākslinieciskās tēmas- etnogrāfiju, dabas struktūras, augu un dzīvnieku valsts motīvus utt., studējot cilvēka figūras atveides, formu stilizāciju un krāsu saskaņas jautājumus.
Visas tekstilmākslas tehnikas tiek apgūtas, paturot vērā iespēju tās izmantot gan individuāli unikālu tekstilmākslas darbu radīšanai, gan arī tekstilmākslas darbu rūpnieciskai tiražēšanai. Īpaša nozīme ir eksperimentālajām studijām: pētījumiem šķiedras un alternatīvo materiālu jomā. Studiju laikā nodaļas audzēkņi gūst ieskatu arī teātra kostīmu un tērpu mākslas jomā. …
