Tehnogēnās katastrofas

Pēc dotajiem datiem var secināt, ka visvairāk objektu ugunsgrēku valstī bija 2014.gadā, taču vismazāk 2015.gadā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2015.gadā ugunsgreki Rīgā ir krasi mazinājušies, kas liecina par to, ka visi nepieciešamie preventīvie pasākumi arī nes rezultātus. Katru gadu, izņemot 2013.gadu vislielākais cēlonis ugunsgrēku izraisšīanā ir bijusi kūlas dedzināšana. Taču katru gadu vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku upuru, kas liecina par to, ka valstī nepieciešams vēl vairāk pievērst uzmanību cēloņiem, kas rada ugunsgrēkus un bīstamas situācijas cilvēku dzīvībai.

Secinājumi
Prakse pierāda, ka Latvijā novērojams normatīvo avotu, materiālu trūkums. Atsevišķi spēkā esošie normatīvie akti par tehnogēnajām katastrofām ir nekonkrēti. Darba devēji dažreiz neizprot informāciju MK noteikumos. Līdz ar to eksistē zināmas grūtības darba uzņemēju praktiskajā darbā. Katrs darba devējs risina savas problēmas šajā jomā patstāvīgi.
Vieni no izplatītākajām tehnogēnajām katastrofām gan pasaulē, gan Latvijā ir ugunsgrēki, ķīmisku vielu noplūdes un sprādzieni kas visbiežāk ir cilvēku izraisīti, kā dēļ var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, gan ļoti lieli materiālie zaudējumi, gan dabas piesārņošana. Tāpēc, šīm problēmām ir veikta ļoti nopietna pieeja drošības ziņā, lai varētu maksimāli mazināt tehnogēno katastrofu risku, veicot drošības pasākumus.
Katru gadu vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku upuru, kas liecina par to, ka valstī nepieciešams vēl vairāk pievērst uzmanību cēloņiem, kas rada ugunsgrēkus un bīstamas situācijas cilvēku dzīvībai.

…