Senās Ķīnas kultūra aizsākusies apmēram pirms 5000 gadiem, kad tika būvēti pirmie ciemati. Verdzības periods ilga no 2100. līdz 400. gadam p. m. ē. Daži vēsturnieki uzskata, ka tas ildzis līdz mūsu ēras 1. gadsimtam. Verdzību nomainīja feodālā iekārta, kas pastāvēja līdz 1840. gadam. Cīņu dinastijas laikā (221.-206. g. p. m. ē.) sākās Lielā Ķīnas mūra būvniecība. Valdot Hanu dinastijai (206. g. p. m. ē. - 220. g. m. ē.), straujāk attīstījās saimniecība, zinātne un māksla. Tika veikti dažādi izgudrojumi. No 600. līdz 1500. gadam Ķīna bija tehnoloģiskā ziņā attīstītākā valsts. Uzplauka fizika, ķīmija, matemātika, astronomija, metālapstrāde un celtniecība. Plūdu bīstamība Jandzi un Dzeltenajā upē bija svarīgs stimuls matemātikas un tehnikas attīstībai. Tika rakti kanāli, celti dambji un ierīkotas slūžas. Lai atvairītu apkārtējo cilšu uzbrukumus, kara tehnikā parādījās jauni izgudrojumi. Stopu ieviešana tiek datēta ar 400. gadu p. m. ē. Ķīnas armijā 209. gadā p. m. ē. bija 50 000 karavīru, kas cīņās izmantoja masveidā ražotus stopus. Pirms šautenes izgudrošanas stops bija bīstams ierocis. Tā darbības rādiuss sasniedza 650 pēdas (apmēram 200 m). Pirmās rakstītās liecības par koka stopu izmantošanu Eiropā attiecas apmēram uz 1200. gadu.
2. gadsimta beigās p, m. ē. veidojās Ķīnas un Vidusāzijas tirdzniecības sakari (tika izmantots Lielais zīda ceļš cauri Taklamakana tuksnesim). Tas veicināja amatniecības, zinātnes un mākslas attīstību.Zinātnes vēstures speciālists Džozefs Nīdhems, kas 30 gadus pētījis Ķīnas zinātnes un tehnoloģijas attīstību, secinājis, ka no 1. līdz 15. gadsimtam Ķīnā salīdzinājumā ar Eiropu bijis ievērojami augstāks zinātnes un tehnikas attīstības līmenī. Pēc Dž. Nīdhema domām, Eiropa no Ķīnas aizguvuši ap 30 izgudrojumu - papīra, porcelāna, Šaujampulvera iegūšanu, kompasa, saku, ķerras izgatavošanu, pūķu darināšanu u. c. 868. gadā Ķīna iespiesta pirmā grāmata.105. gadā Cai Luns izgatavoja papīru. Tikai 6.-8. gadsimtā papīra izgatavošanas māksla no Ķīnas izplatījās Korejā, Japānā, Vidusāzijā un Persijā. 12, gadsimtā tā nonāca Eiropā. Mūsu ēras 3. gadsimta Ķīnā sāka izgatavot porcelāna izstrādājumus. Attīstījās arī litogrāfija. Kopš 10. gadsimta ķīnieši uguņošanai izmantoja pulveri. 11. gadsimtā pulveri sāka izmantot kara vajadzībām.…
