Romiešu teātri parādījās vēlajā republikas laikā. Pēc plānojuma tie bija pusaplī un sastāvēja no garas skatuves konstrukcijas blakus pusaplī novietotam orķestrim un rindās novietotām sēdvietām. Pretēji grieķu teātrim, kas bija dabiskā slīpumā, kalnā, romiešu teātri balstīja balstu rāmji un velves un tādējādi var tikt būvēti pilsētas centrā. Teātri bija populāri visās impērijas daļās. Iespaidīgi piemēri ir sastopami Orindžā (1. gs sākumā), Francijā, un Sabratā (2. gs beigas), Lībijā.
Senais teātris Orindžā, Francijā (1. attēls) tika uzbūvēts 1. gs sākumā, kad pilsēta bija daļa no Romas impērijas. To uzskata par vienu no vislabāk saglabājušos Romiešu teātriem pasaulē un tajā vēl joprojām tiek uzvestas izrādes.
Amfiteātri bija eliptiska plānojuma celtnes ar arēnu centrā, kur notika gladiatoru un dzīvnieku cīņas, un tai visapkārt atradās sēdvietas, kas kļuva par Romas teātru paraugu. Sākotnēji amfiteātri tika celti no koka, un tikai vēlāk no akmens.Pirmais Amfiteātris tika uzbūvēts 59. gadā p.m.ē. un to lika uzbūvēt Romas pāvests Gaijs Skribonijs Curio. Pirmais amfiteātris no akmens tika uzcelts 30. gadā p.m.ē. un to lika uzcelt Augusts, pirms viņš kļuva par Romas imperatoru. Šis bija vienīgais amfiteātris Romas impērijā, kura celtniecībā vispār netika izmantots koks līdz pat Kolizeja uzcelšanai, kuru pavēlēja uzcelt Romas imperators vespasiāns. Romas paraugam sekoja visa Romas impērija. Lielākais un slavenākais Romas amfiteātris – Kolizejs (70. – 80. g.) varēja uzņemt līdz pat 50 tūkstošiem skatītāju, kas aptuveni ir vienlīdzīgs ar mūsdienu lielajiem sporta stadioniem. Kolizeji Pocuolijā, Kapuā, Veronā, Taragonā (visas pilsētas atrodas Itālijā) ir aptuveni vienlīdz lieli ar Colizeju Romā. Sacensību apļi tika uzcelti daudzās pilsētās zirgu skriešanās sacensībām un kaujas ratu sacensībām. Romā apļiem pielādotie laukumi intensīvi tika būvēti imperatora Domitiāna valdīšanas laikā – 81. – 96. gads p.m.ē.…
