Teātra attīstība

Teātra māksla ar dzīvo vārdu, aktieru spēli un citiem skatuviskās mākslas izteiksmes līdzekļiem cīnās par attīstību, domājošu, radošu cilvēku. Franču režisors Žans Luijs Baro izteicies: “Teātris ir taisnības spogulis. Tas ir sava veida tiesa, kurā jāuzvar taisnībai.”
Ejot uz teātri, uz šo taisnības spoguli un savdabīgo tiesu, svarīga ir skatītāja attieksme pret teātri un mākslu vispār. Teātrī skatītājam kopā ar lugas varoņiem jāmeklē atbilde uz dzīves izvirzītām problēmām, jācīnās par labo un progresīvo.
Teātra mākslai ir liela loma katras tautas garīgajā attīstībā. Latviešu teātrim ir liela loma arī Latvijas garīgajā attīstībā.
Par latviešu teātra dzimšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad 1868. gada 14. jūnijā Rīgā vācu vingrotāju biedrības zālē Turnhallē notika Jaunā Stendera lokalizētās lugas “Žūpu Bērtulis” izrāde. Taču pirmā dokumentos saglabājusies izrāde ir notikusi Vidzemē 1818. gadā, kad latviešu dzimtcilvēki spēlējuši F. Šillera lugu “Laupītāji”. Bet vēl kāds avots, kuru gan nekādi dokumenti nespēj apliecināt, ka K. G. Elferfelds sapulcinājis ļaudis, iestudējis lugu “Tā dzimšanas diena” un 1804. gada 15. decembrī Apriņķu mācītājmuižas klētī sarīkojis izrādi, lai propagandētu baku potēšanu.
Tātad par latviešu teātra attīstības sākumu var uzskatīt 19. gs. sākumu.…