Šajā bakalaura darbā es apskatīju TCP/IP globālo datortīklu problēmu. Pievērsos adresācijas, vai precīzāk, adrešu trūkumu problēmai un to drošības atrisināšanai. Centos parādīt, kas ir adrešu trūkuma problēma un kāpēc tā rodas, jo tā šobrīd ir diezgan aktuāla tēma. Aprakstīju pašlaik populārākos adrešu problēmas atrisināšanas piemērus, NAT, IPv6 un Proxy. Parādīju, kā tie darbojas un kā palīdz atrisināt šo problēmu. Beigās var salīdzināt, kurš no šiem trīs veidiem ir vispiemērotākais TCP/IP tīkliem.
Internets, tas ir bez kura tagad daudzi nevar iztikt un bez kura nav iedomājama pašreizējā digitālā pasaule. Tagad daudzas firmas balsta savu biznesu izmantojot Internetu. Caur Internetu tiek iegūtas svarīgas informācijas, tiek slēgti līgumi, vadītas konferences un tas viss veicina Interneta attīstību un to izmantotāju pieaugumu. Tas ir lielisks izklaides līdzeklis, jo tur ir atrodama visa tev interesējošā informācija. Gandrīz visi zina kas ir Internets, bet ļoti mazi aizdomājas kā strādā Internets. Kāpēc mēs varam iegūt informāciju no globālajiem un lokālajiem tīkliem?
Parādoties pirmajiem datoriem parādījās arī nepieciešamība pēc tīkliem, ar kuru palīdzību būtu iespējams savienot šos datorus.
80. gadu beigās sākās dažādu valstu akadēmisko tīklu integrācija. Tīklam pieaugot, bija nepieciešams pieņemt vienotu standartu Interneta protokoliem, jo nāca klāt jauni tīkli kuri strādāja ar citām Operētājsistēmām un dažādiem protokoliem. Tāpēc tika pieņemts vienots Interneta protokolu standarts TCP/IP, kuru tagad izmanto kā vienotu saruna valodu starp datoriem. Internet protokolu komplekts ir vispopulārākais pasaulē un to var izmantot gan lokālajos gan globālajos tīklos.
Ar TCP/IP protokolu palīdzību var ātri un efektīvi var pārsūtīt paketes no viena datora uz otra, pat ja viņi atrodas lielā attālumā viens no otra. Pašreiz gandrīz visas operētājsistāmas strādā ar TCP/IP protokoliem un gandrīz visos tīklos izmanto TCP/IP protokolus. Pagaidām šis ir vislabākais jeb visefektīvākais protokola veids un tas ir Interneta standarts. TCP/IP spēj strādāt ar , Internetā visplašāk izmantojamākajām sistēmām kā FTP, Telnet un SMTP.
Kaut arī šis protokols ir labs un efektīvs tam ir arī savi trūkumi. Viens no lielākajiem trūkumiem ir tīklu adrešu nepietiekamība. Sākumā kad tika veidoti šie protokoli neviens pat iedomāties nespēja, ka Internetstik strauji attīstīsies, tāpēc adrešu iespējamam daudzumam un to aizsardzībai nepievērsa tik lielu uzmanību.
Kā redzams attēlā (1 attēls.), tad pēc pēdējiem datiem, uz 2001 gada janvāri ir aptuveni 110 milj. pieslēgumu. Šāds pieaugums ir novērojams arī pašreiz un tas novedīs pie tā, ka TCP/IP adrešu krājums tiks izsmelts. Jau 1994 gadā ISOC publicēja datus no kuriem bija skaidrs ka B klases tīklu adreses ir praktiski izsmeltas un ir palikušas tikai A un C klases.
Par laimi šī problēma netika apieta un tika meklēti visādi risinājumi kā iziet no šīs situācijas. Tika veidotas jaunas IP versijas ( IPv6), tika veidoti jauni IP adrešu trūkumu risinājumi, kā DHCP (Dynamic Host Configuration Protocol)vai NAT(Network Address Translation), kas piedāvāja interesantus veidus kā apiet vai atrisināt šo problēmu.
Savā bakalaura darbā es arī centīšos apskatīt IP adresācijas problēmas un aprakstīšu pāris šīs problēmas risinājumu piemērus.
1961 gadā Defence Advanced Research Agency (DARPA) pēc ASV aizsardzības ministrijas lūguma izstrādāja tīklu kurš savienotu kopā vairākus datorus. Savienot vajadzēja nelielu skaitu datoru. Lai šie datori spētu sazināties savā starpā bija nepieciešams izveidot kādu sistēmu kas ļautu to izdarīt.
Sākumā tika izveidots ARPANET tīkls kuru izmantoja lai savienotu datorus, kuri atradās lielākā attālumā viens no otra ASV teritorijā, un lai pētītu pakešu komutācijas tehnoloģiju tīklos. Pētījumus finansēja DARPA ( Defense Advanced Research Project Agency), bet tos veica Stenfordas Universitāte. Mērķis bija radīt virkni komunikācijas protokolu. Visbeidzot 1970-to gadu beigās tika izveidots internet protokolu komplekts no kuriem vispazīstamākais ir TCP un IP. TCP/IP attīstībai ir vairāki svarīgi etapi:
1970 gadā ARPANET tīkla datori sāka izmantot NCP(Network Control Protocol) protokolu.
1972 gadā tika nopublicēta pirmā Telnet specifikācija.
1973 gadā ievieš protokolu FTP(File Transfer Protocol.
1974 gadā tika izveidota Transmission Control Program(TCP).
1981 gadā publicē IP protokola standartus.
1982 gadā Defense Communication Agency(DCA) un Advanced Research Projects Agency(ARPA) apvienoja protokolus TCP un IP.…
