Latvijas mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ir vērojamas atšķirības starp sugu sastāvu valsts un pārējos mežos. Valsts mežus Latvijā visvairāk veido audzes, kurās valdošā koku suga ir skuju koki- priede un egle. Skuju koku audzes valsts mežos aizņem 69% no visu audžu platībām. Pārējos mežos skuju koku audžu aizņemtās platības sastāda 43%, bet ir vērojams lielāks lapu koku audžu īpatsvars ar pārstāvētākajām sugām- bērzu (36% kopējām mežaudžu platībām), baltalksni (13%) un apsi (4%). Šāds sugu sastāvs pārējos mežos ir skaidrojams ar to, ka šos mežus samērā daudz veido audzes, kas izveidojušās lauksaimniecības zemēm aizaugot ar lapu kokiem.
Kokiem augot katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 miljoni kubikmetru gadā. Katru gadu zināms daudzums koksnes tiek nocirsts veicot izaugušās koksnes ražas ievākšanu galvenajā cirtē, kā arī cērtot kokus kopšanas un sanitārajās cirtēs paliekošās mežaudzes stāvokļa uzlabošanai. 2003.gadā Latvijā tika nocirsti 11,68 miljoni kubikmetri koksnes. Koku ciršanas apjomu dinamiku ietekmē daudzi faktori- valsts attīstība, vispārējā ekonomiskā situācija, kokmateriālu cenas tirgū, likumdošana utt. Ilgākā laika periodā koksnes resursu ieguves apjomus no viena hektāra meža zemes var saistīt ar Latvijas kā valsts ekonomisko attīstību.
Latvijā klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi ir pateicīgi meža audzēšanai. Latvijas meži ir produktīvāki nekā vairumā no Eiropas valstīm. Dabiskie augšanas apstākļi radījuši nosacījumus, ka Latvijā viena kubikmetra koksnes izaudzēšanas pašizmaksa ir 1,3 reizes zemāka nekā Skandināvijas valstīs. Šie dabiskie apstākļi un iepriekšējo mežsaimnieku paaudžu darbs nodrošinājis Latvijas meža nozares konkurētspēju starptautiskajā tirgū, kaut gan pievienotās vērtības ražošanas ziņā Latvijas meža nozare tālu atpaliek no Skandināvijas valstīm (no Latvijas tiek eksportēta meža nozares produkcija, rēķinot uz 1 ha meža, par180-190 eiro, bet no Somijas - 470 un Zviedrijas – 510 eiro). …
