Tiesību vēsture ir viena no nozīmīgākajām juridiskās izglītības sastāvdaļām. Tā pēta tiesību un tiesisko institūtu izcelšanos, attīstību un bojāeju.
Grieķijas un Romas tiesību vēsture kā Eiropas tiesību vēstures ievērojamākā daļa dod studentiem bagātīgu materiālu par galvenajām tiesību nozarēm – valsts tiesībām, civiltiesībām, krimināltiesībām un procesuālajām tiesībām, iepazīstina ar juridisko kultūru un tiesiskajām tradīcijām līdz pat mūsdienām.
Mūsdienu valstī par grieķu un romiešu tiesībām var būt interese gan no vēsturiski zinātniskā viedokļa kā par antīkās pasaules kultūras pieminekli, gan arī no sabiedriski politiskajiem apsvērumiem. Mūsdienu juristam bieži nākas saskarties ar grieķu un romiešu tiesībām praktiskajos jautājumos. Tāpēc pareizi jāizprot arī grieķu un romiešu tiesību institūti, jo tie ir tagadnes tiesību pamatos. It īpaši tas attiecināms uz romiešu tiesībām, jo mūsdienu civiltiesības vispār nav izprotamas, ja nezin romiešu tiesību elementāros pamatus.
Izcila nozīme grieķu un romiešu tiesībām ir juridiskās terminaloģijas nodibināšanā, it sevišķi civiltiesībās. Grieķu un romiešu tiesību vēstures studijas palīdz ikvienam apgūt juridisko terminaloģiju, kura lielākoties sakņojas latīņu un sengrieķu valodās.
Senās Grieķijas un senās Romas nozīmi Eiropas un pasaules tiesību vēsturē ir grūti novērtēt par augstu. Ne tikai tāpēc, ka gan viena, gan otra daudzējādā ziņa ir ietekmējušas nākamās paaudzes un laikmetus, kuras pārņēma un saglabāja dzīves procesu optimālās formas, mantoja tādas pagātnes vērtības, kā gudrība, taisnīgums, likumība, politikas un morāles, morāles un tiesību ciešās mijiedarbības idejas u.c. Bet Senās Grieķijas un senās Romas nozīme mūsdienu civilizācijai ir daudz lielāka, jo tās ir mūsdienu tiesību sakņu sistēma.
Šajā referātā izklāstīts par vienu no nozīmīgākajiem senās Grieķijas un senās Romas valstu tiesību institūtiem – tautas sapulcēm. Parādītas to raksturīgākās pazīmes, kas izveidojušās vairāku gadsimtu ilgajā senās Grieķijas un senās Romas valstu pastāvēšanas laikā. Parādīta tautas sapulču vieta un loma valsts pārvaldes struktūrā un īpašā nozīme seno laiku sabiedrībā un tās sabiedriskajā dzīvē. Kā arī abu valstu tautas sapulces tiek daudzpusēji savstarpēji salīdzinātas, kā vienā, tā otrā valstī.
Jāņem vērā, ka tautas sapulču vēsturiskās īpatnības nevar pilnīgi izprast, nesaistot tās ar valsts organizāciju, it īpaši citiem valsts pārvaldes un likumdošanas institūtiem. Tādēļ šī referāta ietvaros dots arī īss Grieķijas un Romas valstu iekārtas pārskats pa attīstības periodiem.…
