Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads. | ||
2. | Gadījumi, kad paredzēta tautas nobalsošana. | |
3. | Tautas nobalsošanas pēc LV neatkarības atgūšanas 1991. gadā. | |
1.1. | Iedzīvotāju aptauja par LV neatkarību 1991. gada martā. | |
1.2. | Tautas nobalsošana par ‘’Grozījumu pilsonības likumā’’ atcelšanu. | |
1.3. | Tautas nobalsošana par 1999. gada 5. augusta likuma ‘’Grozījumi likumā’’ par valsts pensijām’’’’ atcelšanu 1999. gada 13. novembrī. | |
1.4. | Tautas nobalsošana par LV dalību Eiropas Savienībā. | |
1.4.1. | Tautas nobalsošanas kārtība latvijā | |
1.4.2. | Balsošanas kārtība esot ārvalstīs | |
2. | Parakstu vākšanas. | |
2.1. | Parakstu vākšana likuma ‘’Grozījumi enerģētikas likumā’’ ierosināšanai. | |
2.2. | Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu ‘’Grozījumi likumā ‘’par valsts pensijām.’’’’ | |
2.3. | Parakstu vākšana tauts nobalsošanas ierosināsanai par likumu ‘’Grozījumi Pilsonības likumā’’ | |
3. | Nobeigums. | |
4. | Izmantotā literatūra. |
Tautas nobalsošana ir tieša tautas līdzdalība valsts varas leģitimēšanā un īstenošanā. Tautas nobalsošanā balstiesīgajiem ir tiesības lemt dažādus valstij svarīgus jautājumus. Tieši tas mani ieinteresēja un pamudināja rakstīt šo studiju darbu, jo šķita interesanti tuvāk uzzināt:
kādos gadījumos notiek Tautas nobalsošana;
kad drīkst to sarīkot;
kas drīkst balsot;
kāda ir Latvijas prakse šajā jomā
u.c..
Savā studiju darbā es atradīšu atbildes uz šiem un vēl uz citiem svarīgiem jautājumiem.
Latvijas Republikas Satversmē paredzēti četri gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana.
1. Saeima ir grozījusi Satversmi. Saskaņā ar Satversmi, tautas nobalsošana ir sarīkojama gadījumos, kad Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu. Šie grozījumi ir pieņemti tautas nobalsošanā, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
2. Valsts Prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā Saeimas atlaišanu atbalsta vairāk nekā puse balsotāju. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskatāms Valsts Prezidents un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
3. Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem ir apturējis likuma stāšanos spēkāun parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju ir pieprasījusi nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums balso par likuma atcelšanu.
4.Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījumu projekts ir pieņemts, ja to atbalsta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts ir pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likumprojekta pieņemšanu.…
Kursa darbs Konstitucionālās tiesībās. Vērtējums 8. LPA. Darbs atbilstošs 1. kursam.
- Latvijas Tautas fronte un barikādes Latvijā - fakti un izvērtējums
- Tautas nobalsošana
- Teritoriālā reforma Latvijā, kā viens no tautas attīstības veidiem
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas Tautas fronte un barikādes Latvijā - fakti un izvērtējums
Referāts augstskolai15
-
Teritoriālā reforma Latvijā, kā viens no tautas attīstības veidiem
Referāts augstskolai16
-
Tautas sapulču salīdzinājums Senajā Grieķijā un Senajā Romā
Referāts augstskolai7
Novērtēts! -
Tautas padome un tās loma LR izveidošanā (1918.-1920.)
Referāts augstskolai9
Novērtēts! -
Vēlēšanu mehānisma politiskā analīze - Tautas partija
Referāts augstskolai21