Tautas nobalsošana - viena no tautvaldības formām Latvijā

Kopsavilkums
1. Tauta jeb pilsoņu kopums ir svarīgākais elements demokrātiskā sabiedrībā, demokrātija ļauj tautai piedalīties valsts pārvaldē, ļauj ievēlēt savus pārstāvjus un ļauj prasīt savu interešu aizstāvēšanu no ievēlētajiem pārstāvjiem.
2. Demokrātija uzliek pienākumu tautai, un tautas zemais izglītības līmenis bieži vien atspoguļojas valsts pārvaldē.
3. Tautvaldības princips ļauj valsts suverēnajai varai piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā, un tas ir noteikts Satversmes 8.pantā. Latvijas Republikas Civillikuma 219.pants nosaka, ka pilngadība iestājas sasniedzot 18 gadu vecumu, tādēļ ir tikai pašsaprotami, ka persona, kura ieguvusi pilnīgu rīcībspēju privātajās tiesības, var piedalīties publisko tiesību veidošanā.
4. Latvijas Republikas pirmajā neatkarības posmā tika iesniegti seši likumprojekti, divi no tiem tika pieņemti, taču četri nonāca tautas nobalsošanā. Nevienu no šīm nobalsošanām nevarēja atzīt par notikušām, kas varētu liecināt par balsstiesīgo zemo aktivitāti valsts pārvaldē vai arī kvoruma pārmērīgo lielumu.
5. Tauta iegūst tiešo varu jautājumos, kas skar Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Tas prasa ļoti lielu tautas atbalstu, tādēļ iepriekš minētie panti ir praktiski negrozāmi. Šie panti ir Latvijas demokrātijas un neatkarības kodols, kuru grozīšana varētu novest pie citas konstitūcijas vai pat valsts izveides.
6. Tāpat arī pie obligātā referenduma ir pieskaitāma tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu un atsaukšanu. Prezidentam ir svarīgi pārstāvēt tautas intereses, nevis risināt personiskos konfliktus, taču arī tik pat svarīgi ir prezidenta pienākums rīkoties, neuztraucoties par amata zaudēšanu.
7. Iestāšanās Eiropas Savienībā tādai mazai valstij kā Latvija ir liels notikums, kas uzliek gan savus pienākumus, gan sniedz dažādas privilēģijas. Tās nozīmīgumu norāda arī Saeimas vēlme nodot izvēli suverēnās varas nesējam – tautai.
…