Par tautas mūziku sauca vienkāršo cilvēku dziedāto un spēlēto mūziku, pretstatā baznīcas un galma mūzikai, ko dēvēja par „mākslas” mūziku. Tautas mūziku parasti nepierakstīja, tāpēc melodijas ar dažādām izmaiņām tika pārmantotas no paaudzes paaudzē.
Cilvēkiem dažādās zemēs un kultūrvides ir atšķirīgas tautas mūzikas tradīcijas. Kaut gan japāņu tautasdziesma var skanēt pavisam citādi nekā tautasdziesma, kas nāk no Dienvidamerikas, tomēr temati, par ko cilvēki dzied, bieži vien ir līdzīgi. Visas pasaules tautu mūzikā sastopamas darba dziesmas, dziesmas par mīlestību, sadzīves dziesmas, gadskārtu dziesmas, karavīru dziesmas, šūpļa dziesmas un daudzas citas.
Vienas no izplatītākajām darba dziesmām ir jūrnieku dziesmas. Jūrnieki tās dziedāja, vilkdami tauvas, lai paceltu buras. Dziesmu ritms palīdzēja jūrniekiem reizē vilkt tauvu un atviegloja buras uzvilkšanu. Bija arī jūrnieku dziesmas, kuras tiek dziedātas citos kuģa darbos, piemēram, paceļot enkuru. Ziemeļamerikas zvērādu tirgotāji, kuri dzīvoja tālu ziemeļos, airēja savas kanoe laivas pa ledaino jūru, dziedādami dziesmas. Nereti dziesma bija tikpat gara kā brauciens un varēja ilgt no rīta līdz vakaram.
Laukos darba dziesmas palīdzēja cilvēkiem aizmirst grūtības un sāpes, darot smago darbu tīrumos. Šīs dziesmas bieži vēstīja par kopjamo labību, par aprūpējamiem lopiem. Gani dziedāja par jēriem un aitām un par bargo laiku, kas bija jāpārcieš, strādājot zem klajas debess. …