Tautas attīstības indekss (TAI) ir indekss, kuru izmanto, lai vērtētu valsts iedzīvotāju attīstību, savukārt tā raksturo valsts progresa dinamiku un ir kritērijs valsts attīstības noteikšanai, proti, vai valsts ir attīstīta, attīstības vai arī vāji attīstīta.
Lai veiktu vērtēšanu, tiek izmantoti tādi kritēriji kā nabadzības līmenis, cilvēka prasmes, izglītība, iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums u.c.
TAI izstrādāja Pakistānas ekonomists Mahmud ul-Hag 1990. gadā un sākot no 1993. gada šo indeksu sāka izmantot Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) ikgadējās atskaitēs. Pirmo ANO paredzētu TAI atskaiti sagatavoja Hag kopā ar vairākiem pasaulē pazīstamiem ekonomistiem: Paulu Strītenu ( Paul Streeten), Fransi Stjūartu (Frances Stewart), Gustavu Reini (Gustav Ranis), Keitu Grifinu (Keith Griffin), u.c.
Galvenais TAI mērķis, kuru vēlējās panākt izstrādājot indeksu, bija koncentrēties nevis uz valstu ekonomiku nacionālajiem ienākumiem, bet lielāku uzmanību vērst uz cilvēku attīstību centrētu politiku. Tam iemesls ir pārlieku subjektīvi un neprecīzi vērtējumi sakarā ar ienākumiem, jo atšķirība starp lielākiem un mazākiem ienākumiem valstī var būt ļoti liela, šo rādītāju raksturo Džinī koeficients. Lai izprastu visas valsts iedzīvotāja dzīves sfēras un dzīves kvalitāti, ir komplicēti jāizskata rādītājus un sakarības, kas nav saistītas tikai ar ienākumu līmeni. Hags bija pārliecināts, ka vienkāršs līdzeklis cilvēka attīstības noteikšanai ir nepieciešams, lai sabiedrību, akadēmiķus un ierēdņus varētu pārliecināt, ka cilvēka attīstību nosaka arī uzlabojumi cilvēka labklājībā. …