No tauriņziežu dzimtas augiem pazīstam zirņus, puķu zirņus, āboliņus, amoliņus. Visuzskatāmāk
tauriņziežu līdzība izpaužas zieda uzbūvē. Zirņa ziedam raugoties no sāniem tas atgādina tauriņu ar
paceltiem spārniem. Zieda vainagu veido 5 vainaglapas: karogs, 2 buras un no divām vainaglapām kopā
saaugusi laiviņa. Laiviņā ir desmit putekšņlapas un viena auglenīca. Zirņi un dārza pupas ir pašapputes
augi. Taču lielāko daļu tauriņziežu apputeksnē bites un kamenes. Nolaizdamās uz zieda, tās ar savu
ķermeņa masu nospiež laiviņu uz leju un iekļūst ziedā. Ziedputekšņi paliek uz barību vācošā kukaiņa
matiem klātā ķermeņa un tādā veidā tiek pārnesti uz citu ziedu. Daudzām sugām ziedi sakopoti ķekaros
(amoliņiem, lupīnām) vai galviņās (āboliņiem). Ziedkopa ir labāk saredzama nekā atsevišķi ziedi. Tas
veicina apputeksnēšanos ar kukaiņu palīdzību. Tauriņziežu auglis ir pāksts. Pāksts satur daudz sēklu un
atveroties sadalās divās daļās. Sēklas un paši augi satur olbaltumvielu. Tauriņziežu sakņu gumiņos dzīvo
gumiņbaktērijas. Šīs ar neapbruņotu aci neredzamās būtnes veido uz tauriņziežu saknēm gumiņus.
Gumiņbaktērijas pārvērš starp augsnes daļiņām esošo gaisa slāpekli augiem izmantojamā veidā. Šo
slāpekli augi izmanto olbaltumvielu veidošanai. No tauriņziežu augu saknēm gumiņbaktērijas saņem
dzīvei nepieciešamās organiskās vielas. Šādu savstarpēji izdevīgu kopdzīvi sauc par simbiozi. Mūsu augu
valstī lielākā daļa tauriņziežu ir lakstaugi. Maz ir tauriņziežu krūmu un koku, un arī tie ir ievesti. Pazīstamākais tauriņziežu krūms ir kokveida karagāna, kuru bieži sauc par dzelteno akāciju. Liela ir
tauriņziežu dzimtas augu stublāju daudzveidība. Tie var būt stāvi (lauka pupai), ložņājoši (baltajam
āboliņam), vijīgi (augstajām pupiņām) vai kāpelējoši (zirņiem).…
