Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Tauriņi un kodes ir kukaiņi, kas ir vairāk kā ~ 140 000 sugu pasaulē,bet Latvijā ~ 2400, tā ir otrā lielākā suga starp kukaiņu klasēm, Lepidopetra. Vārds radies no Grieķu vārda ‘lepis’, kas nozīmē zvīņa un ‘pteron’, kas nozīmē spārns, pamatojoties uz to, ka tauriņiem spārni ir klāti ar zvīņām. Tauriņiem ir divi pāri spārnu, kas ir klāti ar mikroskopiskām zvīņām, tāpēc ja tos paņem aiz spārniem, tad viņi vairs nevar palidot. Tauriņiem ir sūcējtipa mutes aparāts un tie attīstās ar pilnīgu metamorfozi, tas ir, ka vispirms ir ola, pēc tam kāpurs un, kad tas iekūņojās tad ir kūniņa, bet kad kūniņa pārplīst, tad ir izveidojies jauns pieaudzis tauriņš. Tauriņi var būt no 5 mm līdz pat lieliem eksemplāriem, kas ir 30 cm (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm). Galvenokārt visi kāpuri barojas ar zaļām lapām,tātad ir augēdāji, bet ir dažas tauriņu kāpuru sugas, kas barojas ar koksni vai ar beigtu augu atliekām . Pieaugušie tauriņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem. Tauriņus nosacīti var iedalīt dienastauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Vieni aktīvi ir dienā, bet otri galvenokārt naktī vai krēslā. Tomēr arī tā sauktie naktstauriņi nereti aktīvi ir dienā, piemēram, raibspārņi. Atrodoties miera stāvoklī dienastauriņiem spārni ir sakļauti virs muguras, bet naktstauriņiem jumtveidā vērsti atpakaļ, sedzot vēderu. Ņemot vērā praktiskus apsvērumus tauriņus var iedalīt arī lieltauriņos, piemēram, dižtauriņi, un sīktauriņos, piemēram, kodes.…