Tauki pieder pie lipīdiem, kuri ir augstāko taukskābju un glicerīna vai augstāko taukskābju un augstāko spirtu atvasinājumi un ietilpst augu un dzīvnieku organismu sastāvā. Tauki ir vienkāršākie lipīdi. Tie ir augstāko taukskābju un glicerīna esteri.
Tauki dzīvajos organismos ir enerģijas avots. Cilvēka organismā, oksidējoties 1 g tauku, izdalās 38,9kJ jeb 9,3 kcal siltuma. Tauku oksidēšanos nosacīti var attēlot šādi:
Tauki + O2 CO2 + H2O + Enerģija
Līdztekus tam, ka tauki ir enerģijas avots, tie organismā pārnes taukos (eļļās) šķīstošos A,D,E un K vitamīnus.
Saliktie lipīdi, kuru molekulās līdz ar taukskābju atlikumiem ir arī fosforskābes atlikums, ietilpst šūnu un šūnu membrānu sastāvā. Cilvēka organisms taukus uzņem ar uzturu. Tauki nešķīst ūdenī, tāpēc tie organismā nevar uzsūkties tieši no gremošanas orgāniem. Aizkuņģa dziedzera ferments lipāze un žultskābes sašķeļ taukus par glicerīnu un taukskābēm, kas uzsūcas zarnu gļotādas šūnās un tiek izmantoti katram organismam raksturīgu tauku sintēzei. Organismā sintezētie tauki nonāk limfā un asinīs un tālāk tiek aizvadīti uz taukaudiem un citiem organisma audiem, kur šūnās tie oksidējas, izdalot dzīvības procesu norisei nepieciešamo enerģiju. Neizmantotie tauki uzkrājas taukaudos kā rezerves viela.
Tauki dabā, to iegūšana.
Tauki atrodas visos dzīvajos organismos. Dzīvnieku organismos tauki uzkrājas zem ādas vai ap iekšējiem orgāniem. Tā kā tauki slikti vada siltumu, zemādas tauku slānis pasargā dzīvniekus no pārmērīgas atdzišanas. Dažādu dzīvnieku organismos tauku saturs ir dažāds. Piemēram, labi barotā cūkā ir 25-30% tauku, zušos – 26% , bet siļķēs – 6% tauku. Tauki sastopami arī pienā. Govs pienā vidēji ir 3,7% tauku, bet kazas – 4,8% .…
