Terminu „tauki” parasti lieto lielas organisko vielu grupas – lipīdu apzīmēšanai. Kopīgā īpašība lipīdiem ir tā, ka tie nešķīst ūdenī, bet šķīst nepolāros organiskos šķīdinātājos.
Organismā tauki sastopami divos atšķirīgos veidos – kā neitrālie tauki un lipoīdi.
Visvairāk ir neitrālo tauku, kurus veido glicerīns un taukskābes. Šādi tauki ir taukšūnās, kas veido organisma tauku depo: zem ādas, ap iekšējiem orgāniem, starp šūnām.
Taukos ietilpstošās taukskābes ir piesātinātas, viennepiesātinātas vai polinepiesātinātas (ar vairākām dubultsaitēm starp oglekļa atomiem). Piesātinātas ir, piemēram, stearīnskābe, palmitīnskābe; viennepiesātinātās ir oleīnskābe; polinepiesātinātās – linolskābe, arahidonskābe.
Daudzas taukskābes organismā var veidoties no citām ķīmiskām vielām, bet ir arī tādas, kuras obligāti jāuzņem ar uzturu. Tās ir neaizstājamās jeb esenciālās taukskābes, un to būtiskākā pazīme ir vairāku oglekļa atomu savienošanās ar dubultsaitēm.
Visas garās nepiesātinātās taukskābes ar 18 un vairāk oglekļa (C) atomiem pieder pie vienas no trim taukskābju dzimtām: ω (omega) – 9 jeb oleīnskābes, ω – 6 jeb linolskābes un ω – 3 jeb linolēnskābes dzimtas. Taukskābēs pirmo C atomu aiz karboksilgrupas (COOH) parasti apzīmē ar α (alfa), pēdējo C atomu ar ω. ω – 3; 6; 9 norāda pie kura C atoma ir pirmā nepiesātinātā saite, skaitot no ω gala.…