No vienkāršajiem esteriem tripalmitiīns un tristearīns ir cietas vielas, bet trioleīns – šķidrums.
Taukiem liela nozīme visu dzīvo organismu, bet it sevišķi dzīvnieku un cilvēku dzīvē: tie ir barības neatņemama sastāvdaļa, tāpat kā ogļhidrāti un olbaltumvielas. Tauki salīdzinājumā ar ogļhidrātiem un olbaltumvielām organismā oksidējoties izdala visvairāk enerģijas: 1 g tauku dod 9 kcal, turpretī 1 g ogļhidrātu vai olbaltumvielu – 4 kcal. Tā kā tauki slikti vada siltumu, zemādas tauku kārta ir labs siltuma izolators, kas pasargā dzīvnieku organismu no pārmērīgas atdzišanas. Bez tam tauki ir ziepju, taukskābju, glicerīna, kosmētisku un medicīnisku preparātu izejviela.
Iegūšana. Dzīvnieku organismā tauki nogulsnējas uz iekšējiem orgāniem, zem ādas, kā arī kaulu un galvas smadzenēs. Zemādas tauku audos ir 87 – 92% tauku. Rēķinot no dzīvsvara, govslopu ķermenī ir 3,5 – 5% tauku, bet barotos – 6 – 8%. Barotas cūkas satur 25 – 30%, turpretī vājas – 5 – 10% tauku1. daudz tauku ir zušiem – 26%, siļķēm vidēji ir 6% tauku, mencām – tikai 0,4 – 0,7%. No jūras zīdītājiem daudz tauku ir vaļiem. No vidēji liela vaļa izkausē vairāk tauku nekā no 200 labi nobarotām cūkām. Vaļa taukus izmanto margarīna, saimniecības un tualetes ziepju izgatavošanai.
Svarīgs tauku avots ir piens: govs pienā vidēji ir 3,7%, sievietes pienā 3,8%, kazas 4,8%, aitas 6,9%, briežu pienā 17% tauku.
Augos tauki visvairāk uzkrājas sēklās, dažreiz arī augļos un stumbros (piemēram, dažām palmām). Kviešu graudos ir 1,5%, rudzu 2%, auzu 6%, kukurūzas 6,5%, kaņepju 32%, linu sēklās 37 – 40% eļļu2 .
Dzīvnieku taukus iegūst, tauku audus karsējot uz uguns vai ar pārkarsētu tvaiku. No kauliem taukus ekstrahē ar šķīdinātājiem. Šādi iegūtiem taukiem ir piegarša, jo šķīdinātāju nav iespējams pilnīgi atdalīt. No augu sēklām eļļas iegūst, presējot tās parastā vai paaugstinātā temperatūrā.…
