Taleirāns un Vīnes kongress

Referāta tēma ir „Taleirāns un Vīnes kongress”. Tiks aplūkota Francijas ārlietu ministra Taleirāna darbība Vīnes kongresā 1814. – 1815. gadā un sniegts neliels ieskats valstsvīra politiskajā un diplomātiskajā darbībā. Var teikt, ka Taleirāns kopā ar Bismarku un Meternihu veidojuši 19. gadsimta politiku Eiropā. Turklāt Vīnes kongress un tajā izveidotā sistēma ir unikāls veidojums Eiropā, kuru ir vērts izpētīt un mēģināt skaidrot. Viens no redzamākajiem Vīnes kongresa pārstāvjiem ir Taleirāns, ko dēvē par Diplomātijas Princi un izcilu valstsvīru. Man bija interesanti izpētīt, kādā veidā viņam izdevās nostādīt sakauto Franciju līdzās uzvarētājvalstīm pēc Napoleona kariem Vīnes kongresā. Sniedzu nelielu ieskatu ne tikai pašā Vīnes valstu sanāksmē un tās rezultātos, bet arī pētu Taleirāna darbību tajā un to, kā tieši viņa personība ietekmēja politiku un diplomātiju Eiropā.
Eiropas miera kongress sākās Vīnē 1814. gada septembrī un turpinājās līdz 1815. gada jūnijam. Jaunās Eiropas kārtības izlēmējas un to pārstāvji bija: Lielbritānija – ārlietu ministrs lords Kāslrejs, Krievija – cars Aleksandrs I, Prūsija – princis fon Hardenbergs, Austrija – kanclers Meternihs. Sākotnēji Francija tika izslēgta no šīm miera sarunām, taču izcilais franču diplomāts Šarls Taleirāns panāca, ka Francija piedalās šajā kongresā kā līdzvērtīga dalībniece. Patiesībā Francijas stāvoklis bija diezgan delikāts – Francija bija tikai uzaicināta, un Taleirānam nebija vieta pie sarunu galda.1 Un tikai pateicoties viņa spīdošajai diplomātijai Francija pievienojās uzvarētājvalstīm šajā visai Eiropai svarīgajā kongresā. Viņa galvenais arguments Francijas līdztiesībai Vīnē bija: Luija XVIII Francija nav vainojama Napoleona karos.…