Taisnīgums ir morālās pareizības jēdziens, kas balstās uz ētiku, racionalitāti, likumu, dabas likumiem, reliģiju, taisnības tiesībām un godīgumu. Kas ir taisnīgs ir arī labs no morālā viedokļa, turpretim, nosaucot kaut ko par netaisnīgu, mēs apzīmējam to arī par sliktu morālajā nozīmē. Taisnīgā sabiedrībā katrs saņem, ko pelnījis, taisnīgums – tā ir atbilstība starp došanu un ņemšanu, tāds sabiedrības izkārtojums, kura ietvaros realizējas visu citu tikumisko principu izkārtojums. Juridiski taisnīgums ir strīdu risināšanas princips un tiesiskais attiecību stāvoklis. Taisnīgums dzīvo tiesībās, ikvienā tiesību normā. Taisnīgums ir dabiski izcēlies no tautas gara un tās prāta. Varētu teikt, ka tas ir tautas, valsts un ikviena tiesību subjekta saprātīgās izpratnes un apziņas, sociālo un ekonomisko labumu mēra vidusceļš, kurš dibina tiesiski stabilu, paredzamu un godīgu paļaušanos uz faktisko vai nākotnē sagaidāmo atrisinājumu.Līdz ar to jēdziens “taisnīgums” ir cieši saistīts ar jēdzieniem “vienlīdzība”, “tiesības” un “pienākums”.