Taisnīguma un tiesiskuma principi

SECINĀJUMI Latvijā arvien vairāk tiek piemēroti tiesību principi, gan aizpildot likumdošanas robus, gan veidojot pašu likumdošanu. Diemžēl no vispārīgo tiesību principu kā tiesību avotu pilnīgas noliegšanas nereti esam iebraukuši pilnīgi citā “grāvī”, kad tie tiek lietoti deklaratīvi, bez nepieciešamā pamatojuma un argumentācijas. Tādējādi, piemērojot tiesību principus, ir nepieciešams pilnībā zināt to saturu, tas ir zināt, ko šis princips sevī ietver, ko izskaidro. Nav pieļaujams, ka atsaucas uz konkrētu tiesību principu, tā arī to neizskaidrojot, neatklājot tā saturu. Situācija, kad tiesa, izskatot lietu un pamatojot savu lēmumu, balstās arī uz tiesību principiem, taču šos principus katrā lietā skaidro savādāk, nav pieļaujama, jo lielākoties cilvēki ir bez juridiskās izglītības un principu skaidrojumi ir doti juridiskajā literatūrā un daudzām personām nav skaidrs, kas tieši ir nolemts. Skaidrojumi nepieciešami visām tiesas procesā iesaistītajām pusēm, jo personai, kurai nav juridiskās izglītības, izlasot tiesas nolēmumu, kurā tiesību princips ir tikai pieminēts bez tālākiem paskaidrojumiem, tas paliks neskaidrs un var izraisīt neizpratni tiesas darbībā. Bet tiesu darbība ir vērsta, lai tiesvedībai pakļautās lietas tiktu atrisinātas objektīvi un tiktu novērsts tiesību aizskārums, kā arī personas gūtu apmierinājumu un uzticētos tiesu darbam, lai tiesas nolēmums tām būtu skaidrs un arī turpmāk tās risinātu strīdus likumīgā ceļā. Būtībā jāsecina, ka tiesneša profesionalitāte, viņa personības briedums un inteliģence ir faktori, kas ietekmē gan tiesību normas gan tiesību principu interpretāciju, gan faktisko apstākļu juridiskā novērtējuma, rezultātu un līdz ar to arī noteikta tiesiskuma līmeņa nodrošināšanu valstī.