Policijas Akadēmijā studēju tiesību zinības, mans ikdienas darbs arī ir saistīts ar tiesiskām attiecībām starp cilvēkiem kā indivīdiem un sabiedrību, tāpēc savā darbā mēģināšu analizēt tiesisko un vispārējo situāciju mūsu valstī Latvijā ar filosofijas pieskārienu reālajai esamībai.
Platons, Aristotelis un citi sengrieķu domātāji mācīja, ka filosofija un filosofēšana balstās uz ļoti svarīgu cilvēka īpašību – spēju brīnīties. “Mēs neuzspiežam savu domu, bet skatāmies un klausāmies.”
Viens no XX gadsimta slavenākajiem vācu filosofiem Martins Heidegers raksta: Izbrīns bija tas noskaņojums, kurā grieķu filosofi ieguva atbilstību esošā esamībai. Prasme brīnīties deva viņiem spēju būt par filosofiem. Tas, ka senie grieķi prata brīnīties par visu pastāvošo pasauli, radīja filosofisko domu. Viens no pirmajiem filosofiskajā ziņā visplašākajiem un dziļākajiem jautājumiem ir sengrieķu filosofa Parmenīda jautājums: kāpēc ir esamība un nevis nekas?
Filosofija ir mēģinājums iedziļināties nezināmajā, tas ir ceļš uz apskaidrību, kuram nekad nepienāks gals. …