Tabulas un faila salīdzinājums pēc to uzbūves un elementu piekļuves

SECINĀJUMI
Tabulas un faili pēc uzbūves ir ļoti līdzīgi. Gan tabulas (ierakstu masīva) gan faila (ierakstu faila) elementi ir ieraksti. Galvenā šo datu struktūru atšķirība ir atminas veidā kur tie glabājas. Tabulas glabājas pamatatmiņā bet faili ārējos datu nesējos (diski, zibatmiņas, lentas utt.). Līdz ar to piekļuve elementiem gan nedaudz atšķiras. Lai piekļūtu tabulas elementam ir jānorāda masīva nosakumums un elementa numurs un javēlas pieķļūt kādam konkrētam ieraksta laukam jānorāda lauka nosaukums (piemēram, DITFStudenti[10]. Uzvards). Failam lai piekļūtu elementam vispirms ir tas jāatrod failā ar funkciju Seek, kas novieto „galviņu” pirms norādītā ieraksta un jānolasa elementu un tikai tad var to lietot (piemēram, seek(StudFile,10); read(StudFile, Student); Student. Uzvards). Tieši piekļuve arī veido galveno atšķirību starp failu un tabulu, jo failam piekļuve ir sarežģītāka un ilgāka. Failam ir arī sava pozitīvā puse tie var būt daudz lielāki par masīviem, jo atmiņas vieta parasti ir daudz lielāka, kā arī faili var saglabat datus arī pēc programmas darbības beigām, līdz ar to dati nav jāievada katru reizi no jauna kā tas ir tabulas gadījumā. Parasti šīs datu struktūras lieto kombinējot – tabulas lieto lai apstrādātu/izvadītu datus bet failus lai datus glabātu (piemēram, datubāze – dati glabājas failā, tos apstrādei ielādē tabulās un pēc apstrādes atkal saglabā failā, rezultātā notiek ātra datu apstrāde un dati saglabājas).
…