Katrai lietai ir sava vēsture tāpat arī tabakai. Interesants fakts tabakas vēsturē ir tas, ka tabaku sākumā dēvēja par dziedniecisku līdzekli pret dažādām slimībām līdz laikam, kad kāds zinātnieks atklāja, ka no smēķēšanas ieraduma ir ļoti grūti atbrīvoties.
Par pirmajiem pīpētājiem cilvēces vēsturē kļuva indiāņu šamaņi.
1. gadsimtā p.m.ē. indiāņi sāka izmantot tabaku medicīnas un reliģiskiem mērķiem. Tabakas lapas lika uz brūcēm kā sāpes remdinošo līdzekli. Savukārt košļājamo tabaku uzskatīja par līdzekli pret zobu sāpēm. Tabakas ātri pieaugošās popularitātes iemesls bija tās iedomātās ārstnieciskās īpašības. Tabaku uzskatīja par panaceju no jebkuras slimības, sākot ar aizdusu un beidzot ar vēzi.
1492. gada 15.oktobrī indiāņi kā dāvanu pasniedza tabaku Kristoforam Kolumbam. Drīzumā tabaka tika ievesta Eiropā.
1571. gadā spāņu izcelsmes doktors Nikolass Mondaress uzrakstīja grāmatu par Jaunās Pasaules ārstnieciskajiem augiem. Tajā bija rakstīts, ka tabaka spēj izārstēt no 36 slimībām.
Ļoti daudzi cilvēki zina, ka smēķēt ir kaitīgi, jo tas nodara kaitējumus cilvēka ķermenim. Visi zina, ka smēķējot var saslimt ar vēzi, bet tas nav vienīgais ko var nodarīt viena cigarete. Mūsdienās bieži saka, ka no vienas cigaretes nevar rasties atkarība, bet tā gluži nav. Viena vienīga cigarete uz cilvēku var atstāt ļoti lielu iespaidu jo sevišķi uz garīgo veselību un vēlāk arī uz paša cilvēka izskatu un organismu.
No smēķētājiem bieži dzirdēsiet, ka man ir stress man vaiga kaut kādā veidā nomierināties, cigaretes ir vienīgais kas man var noņemt stresu u.t.t. Tas ir tāpēc, ka daudzi smēķētāji tic, ka smēķēšana nomierina, bet patiesībā smēķēšana paaugstina stresa līmeni. Nikotīns pats par sevi paaugstina nemiera sajūtu, bet smēķētājiem var mānīgi radīt ticību, ka smēķēšana nomierina. Faktiski, atkarība no nikotīna izraisa stresu, kas tiek atvieglota ar smēķēšanu. …
