Ar sava darba palīdzību mēs vēlamies pastāstīt par tabaku un tās ražojumiem – cigaretēm, un to ietekmi uz cilvēka organismu un veselību. Visā pasaulē un arī Latvijā ir ļoti daudz smēķētāju, kuri neiedziļinās situācijā, ka smēķēšana var kaitēt viņiem pašiem. Viena no problēmām sakarā ar smēķēšanu ir informācijas trūkums, kura konkrēti pasaka, ko cilvēka veselībai nodara smēķēšana un kādas sekas tai var būt. Bet galvenā problēma ir tā, ka gados vecākie pusaudži uzvilina jaunākos uz smēķēšanu iztēlojot to par tādu lietu, ko tikai „stilīgie” dara, un viņi uzķeras, un sāk smēķēt iztēlojot sevi par stilīgākiem un pieaugušākiem, nekā viņi ir. Tas notiek arī tādēl, ka 21. gadsimtā bērnu vecāki bieži vien ir tik aizņemti, un nepievērš uzmanību bērnam. Tādēļ bērns vēlas arī pievērst sev uzmanību, un izdara to ar radikālām metodēm.
Lielākā daļa mūsdienu sabiedrības par cigarešu kaitīgumu nekā nezina vai arī zina tikai virspusēji un neizprot, kas patiesībā notiek ar cilvēku, kurš smēķē. Savā darbā mēs izvirzijām hipotēzi: “Cigaretēs ir dažādas kaitīgas vielas, kuras, ilgstoši lietojot cigaretes, organismā izraisa veselības problēmas”. Savu hipotēzi mēs centīsimies pierādīt analizējot cigarešu dūmus. Ar savu pētniecisko darbu mēs vēlamies informēt savus vienaudžus par smēķēšanas kaitīgumu, par briesmām, ko izraisa cigaretes, un mudināt smēķējošos uz smēķēšanas atmešanu.
Tabaka (Nicotiana tabacum) ir nakteņu dzimtas augs, kuras dzimtene ir Ziemeļamerika un Dienvidamerika. Tabaku atklāja indiāņi, kas pirmie sāka to lietot jau pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Tabakas auga lapas bieži tiek smēķētas cigāros, cigaretēs, pīpēs un ūdens pīpēs. Šāda smēķēšana var bojāt plaušas, izraisīt plaušu darbības traucējumus un veicināt citu slimību saasinājumus, piemēram, astmu. Sasmalcinātas pūderī, tabakas lapas izmanto košļāšanai un šņaukšanai degunā kā šņaucamo tabaku. Tabakas augi tiek audzēti kā lauksaimniecības kultūra lielās platībās, piemēram, tabakas fermās platība var sasniegt ~200 hektārus.…
