Latvija ir bagāta ar ūdeņiem - upēm, ezeriem, ūdenskritumiem un avotiem. Pēc speciālistu atzinuma gandrīz katram avotam piemīt kāda īpaša nozīme -daži dziedina, citi pārsteidz ar brīnumainu izteku, par dažiem vēsta teikas un leģendas. Pie avotiem pēc tīra un veselīga ūdens nāk ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki. Grāmatā ,,Kurzeme" minēts, ka pie Galtenes svētavota Talsu rajonā zvēri nomīdījuši palielu laukumu. Šī avota ūdeni cilvēki jau senatnē izmantojuši dziedniecībai. Šis avots izverd vidēji 20 litrus dziednieciska ūdens minūtē. Avota apkārtnē koku galotnes žuburojas. Nostāsti liecina, ka Latvijā ir vairāki avoti, kurus var izmantot ārstniecībā. Daļa avotu ir universāli, kas der dažādu slimību dziedināšanai, tomēr ir arī īpaši avoti - acu slimību ārstēšanai, brūču un lūzumu dziedināšanai, kaulu sāpju un ādas slimību ārstēšanai.
Avoti Kurzemē un Zemgalē
Kurš gan nepazīst Ķemeru sēravotu, kuru dažreiz dēvē par Ķirzaciņu - avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola. Tā dziednieciskās īpašības bija zināmas kopš senseniem laikiem. Uz šejieni ārstēties braukuši ne vien no tuvākās apkārtnes, bet arī no citām valstīm. Par šo avotu vēsta arī leģenda, kas stāsta par vecīti, kurš, dzerot tā ūdeni, atguvis jaunību un vīrišķību. Ķemeru apkārtnē atrodas aptuveni 30 sērūdeņu avotu, bet praktiski izmantojami tikai daži. Dziļi mežā, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā atrodams arī avots, kura temperatūra augu gadu ir + 6 ºC. Gleznainajā Sventajas upes ielejā novietojies teiksmainais Lejas svētavots. Avotu tīrot, atklājusies 5x5 metru ozolkoka grīda. Jau senatnē tautas dziednieki avota ūdeni izmantojuši ārstniecībā. Tagad šeit atrodams uzraksts ar pamācību “Ejot caur šo balto ievziedu sniegu šai Dabas svētnīcā pie svētavota, atstāj melnas domas ārpusē un tevi apņems mīlestība un labestības aura”. Cits uzraksts vēstī “Izmazgā savas acis avota ūdenī, un pasaule tev kļūs gaišāka”. Pāri avotam izveidots tiltiņš, kuram pāri aug Latvijas resnākā, kuplākā, dižākā ieva.
…