Mani mācība pamatā ir vienkārša, lai gan tās mitoloģiskās detaļas ir pietiekami sarežģītas.
Viņa mācība ir daudz duālistiskāka, nekā Aleksandrijas un Sīrijas gnostiķu mācības.
Iespējams tas ir Persijas dēļ, vieta, kur attīstījās maniheisms, kuras kultūrā zoroastrisma
duālisms dominēja ilgu laiku. Mani mācībā kosmosa dualitāte rodas emanāciju rezultātā un ir
klātesoša arī cilvēkā. Sākumā, kā apgalvo Mani, gaismas un tumsas karaļvalstis eksistēja viena
līdzās otrai pilnīgā mierā. Gaismas valstībai nebija nekādu pretenziju pret tumsas valstību un varēja ko- eksistēt ar to kopā vel ilgi, taču tumsas valstība tai uzbruka. Tā iekaroja gaismas karaļvalsti.
Tikko tumsas leģioni pietuvojās gaismas valstībai, tā gaismai vajadzēja sevi aizstāvēt.
Gaisma piesauca dzīvības māti un tā emanēja pirmatnējo cilvēku- kosmisku radību, kam nav
saistība ar Ādamu vai kādu citu cilvēcisku būtni. Pirmatnējam cilvēkam bija pieci dēli un viņi kopā
izdzina tumšos spēkus no gaismas valstības un turpināja cīņu citā karalaukā, kādā no zemākajiem eoniem. Karalaukā galvenais tumsas dēmons pārspēja spēkā pirmatnējo cilvēku un viņa dēlus un aprija viņus un inkorporēja viņu gaišo esenci savā tumšajā ķermenī.…