13. gs. vieta, kur tagad atrodas Pētera baznīca, bija pilsētas centrālā daļa, tur ceļš savienojās ar Rīgas ostu. 1925. g. bija noslēgts līgums, kurā bija paredzēts ar mūri atdalīt baznīcai piederošo zemi no ordeņa pils teritorijas. 1297. g. konfliktu dēļ, pilsoņi nojauca Pētera baznīcas smaili.
Ap Pētera baznīcu stiepies samērā šaurs kapulauks, kurā tika apbedīti trūcīgākie ļaudis. 1772. g. stājās aizliegums apbedīt mirušos baznīcā.
13. gs. Rīgas rāte algoja divus sargus, kuri tornī dežurēja dienu un nakti. Pamanot briesmas, ugunsgrēku, viņu pienākums bija ar tauru skaņām dot signālu, kuru varēja sadzirdēt gan baznīcā, gan ārpus tās.
Pēc 1410. g. būvdarbi baznīcā vairs neturpinājās. Bija sācies poļu -prūšu karš, ap to laiku celtnes jaunās altārdaļas mūrēšana jau bija pabeigta. Vidusjoma sienās tika jau izveidoti iedziļinājumi velvju balstvietām. Kapelu vainagu bija paspējuši uzbūvēt.…