Svētā Aurēlija Augustīna filosofijas koncepcija

Sv. Augustīns bija pirmais no domātājiem, kurš filosofiskos meklējumus vērsa uz savu iekšējo dzīvi (apziņu, prātu, atmiņu, gribu un jūtām), nevis iedziļinājās realitātē ārpus viņa. Viņš viens no pirmajiem Eiropas filosofijas vēsturē attīstījis padziļinātu skatījumu uz cilvēka iekšējo pasauli un pieredzi, parādot viņu kā homo interior. Šis iekšupvērstais cilvēks ir iracionāla un emocionāli bagāta būtne, kas tiecas pēc laimes un atrod to saistībā ar Dievu. Savā darbā „Atzīšanās”, kas būtībā ir iekšējā cilvēka saruna ar sevi Dieva priekšā, Augustīns atklāj, ka vērstība uz iekšu ir saistīta ar piepūli, ciešanām, meklējumiem, neskaidrību pārvarēšanu un atteikšanos. Tādējādi cilvēks savā dzīvē ir ceļinieks un meklētājs. Cilvēks ir bezgalīgs noslēpums, bezdibenis, kuru tikai Dievs pazīst visā viņa dziļumā.
Augustīna filosofija nav nodalāma no viņa kristīgās teoloģijas. Arī viņa nostādne jautājumā par cilvēku ir kristietības ietekmēta un tas ir pavisam cits skatījums, salīdzinot ar antīko filosofiju. Tas liek mums noteiktā veidā skatīties ne tikai uz patiesības jēdzienu, bet arī uz cilvēku, kas tiek uzlūkots kā Dieva radīta būtne, kuras eksistences mērķis arī ir tās Radītājs. Augustīna koncepciju raksturo trīs pamatnostādnes:
1.Dieva prioritāte pār pasauli;
2.gara prioritāte pār ķermeni;
3.gribas prioritāte pār prātu jeb intelektu.
Viena no būtiskākajām atziņām Augustīna filosofijā ir doma par cilvēka iekšējās un ārējās pasaules pretstatu. …