Svešvārdi ir no citām valodām aizgūti vārdi, kurus lieto daudzas valodas. Par internacionālismiem tos dēvē plašās izplatības dēļ. Latviešu valodā tie galvenokārt ir ienākuši ar citu valodu, visvairāk ar vācu un krievu valodas, starpniecību.
Apkarodami nevajadzīgus aizguvumus, bet vēlēdamies bagātināt vārdu krājumu, padarīt pieejamākas citu tautu kultūras vērtības, internacionalismus popularizēja jaunlatvieši.
Internacionalismu cilmi, nozīmes, pareizizrunu un rakstību atspoguļo svešvārdu vārdnīcas.Svešvārdu vārdnīcu iespējams noskaidrot arī pareizrakstības un citās vārdnīcās.Tie svešvārdi,kas nesen ienākuši latviešu valodā, pagaidām vārdnīcās vēl nav atrodami.
Salīdzinājuma ar dzimtas valodas vārdiem internacionālismiem raksturīgas specifiskas fonētiskas pazīmes:
Īss un garš patskanis o: okeāns, ozons;
Līdzskanis h : haoss, harmonija;
Līdzskanis f : fabula;konflikts;
Uzsvertas dažadas zilbes: konjugācija, ragū;
morfologiskas pazīmes:
Nelatviskas izskaņas: memoriāls ( -āls ), nacionālisms ( -isms ), sprinteris ( -eris ) u.c.
Daļa lietvārdu ir nelokāmi : maestro, pančo.
Visvairāk internacionālismu ir devušas grieķu, latīņu un franču valodas.
No grieķu valodas aizgūti vārdi :galaktika, gamma, katastrofa, katalogs, lirika, temats, talants;
No latīņu valodas – galants, intensīvs, karamele, karbonāde, šantāža, rezignācija.
Daudzi vārdi pārņemti no angļu, krievu, spāņu un citām valodām, no itāļu valodas: tems, tenors, marīnists, galantērija, makaroni, spageti; no vācu valodas – šveicers, šahta, rifs, krahs.
Mūstdienās svešvārdu ieplūšanu vārdu krājumā veicina politiķu, sportistu, žurnālistu, tulkotāju, mākslinieku, zinātnieku, ražošanas organizātoru starptautiskā darbība.…
