Šveices ģeogrāfiskais stāvoklis.
Šveice atrodas Eirāzijas kontinenta centrālās Eiropas D daļā.. Šveices kaimiņvalstis ir Vācija, Francija, Itālija, Lihtenšteina un Austrija. Šveici neapskalo neviena jūra, bet tā ir ļoti bagāta ar ezeriem.
Šveices reljefs.
Šveice ir kalnu valsts. Tās teritorijā atrodas Alpi un Jura kalni. Šveices DA daļā atrodas Alpi, centrālajā daļā Vidusšveices augstiene un ZR daļā Jura kalni. Alpi no visas Šveices teritorijas aizņem 3/5 daļas. Augstākais ir Alpu kalnu apgabals. Augstākās Alpu virsotnes klātas ar mūžīgo sniegu. Sniega līnija sākas no 3000 m augstuma. Kalnos mēdz būt lavīnas un notiek arī nogruvumi. Materhorns atrodas Alpu kalnu lielākajā –Monte-Rozas - masīvā. Kalns atrodas uz Šveices un Itālijas robežas. Populārākā piekļūšana: no Šveices puses - Cermata, no Itālijas - Červinja. Viena no augstākajām virsotnēm ir Jungfraus (4158). Lielākās alas ir Sv.Beata stalaktītu alas pie Tūnas ezera. Lielākās kalnu pārejas ir Interlakena, Grindenvalde, Āres ieleja un Meringena. Viensno garākajiem tuneļiem Šveicē ir izcirsts Āres aizā.
Ūdeņi.
Ūdeņi Šveicē aizņem 3,7 % no visas teritorijas, kas ir salīdzinoši daudz. Gar Šveices – Lihtenšteinas un Šveices – Vācijas robežu tek Reina. Šveicē pārsvarā ir kalnu upes. Kalnu upes pēc sava rakstura ir straujas un Šveices iedzīvotāji to izmanto kā enerģijas avotu. Šveicē ir ļoti daudz kalnu ezeru, piemēram: Ženēvas ezers, Bodenezers, Neišateles ezers, Lagomadžore ezers, Bodensī ezers. Garākā Šveices upe, Āre, iztek no ezera Thunersī un ietek ezerā Bielersī. Lielākie ūdenskritumi ir Trimmelbaha ūdenskritumi.
Šveices klimats.
…
