Migrācija ir iedzīvotāju vai citu dzīvu būtņu pārvietošanās, kuras rezultātā uz ilgāku vai īsāku laiku izmainās to izvietojums teritorijā, kā arī skaits un sastāvs katrā no apmaiņas reģioniem.
Iedzīvotāju skaits, sastāvs un blīvums katrā teritorijā noteic vai būtiski ietekmē: iztikas līdzekļu pieejamību vai piegādes nepieciešamību, darbaspēka piedāvājumu un citas izmantošanas iespējas, vides pārveides pakāpi, pakalpojumu sistēmu noslodzi, savstarpējās saskarsmes biežumu un raksturu, dažāda veida risku varbūtējo seku mērogu u.c.
Visi šie apstākļi ir būtisks nosacījums cilvēku saimnieciskajai darbībai un tās efektivitātei, ataudzes intensitātei un dažādu konfliktu izcelsmei, bet to teritoriālās atšķirības tuvāku vai attālāku reģionu vidū izraisa migrācijas intensitātes pārmaiņas vai jaunas plūsmas un veidus.
Migrācijas plūsmas atšķiras viena no otras ar:
1.izraisītājapstākļiem un motīviem,
2.virzienu,
3.brīvprātības pakāpi (arī piespiedu, apstākļu spiesta),
4.uzturēšanās ilgumu uzņēmējvietā (ilgāka laika, īsāka laika, pagaidu, sezonas),
5.tiesiskumu (iekšējā un starpvalstu legālā vai nelegālā),
6.migrantu sastāvu (pēc dzimuma, vecuma, tautības, pilsonības),
7.integrācijas mītnes zemē (pabeigtā, nepabeigtā). …