Svārstības- daļiņas vai ķermeņa kustība ap līdzsvara stavokli. Izsķir harmoniskās svarstības, anaharmoniskās svarstības, nerimstošās svarstības, rimstošās svārstības, brīvās svārstības, uzpiestās svārstības utt.
Pec fizikālās dabas izšķir dažādu svārstību veidus:
Mehaniskas (svārsta, tilta, stīgas svarstības)
Elektromagnētiskas (svarstības svarstību kontūrā, tilpuma rezonatorā, viļņvadā)
Elektromehaniskās (telefona membrāns, magnetorstrikcijas ultraskaņas starotaja svārstības)
Ķīmiskās (reaģējošo vielu koncentracijas svārstības periodiskajās ķīmiskajās reakcijās)
Termodinamiskās un citas termiskās pašierosmes svarstības (satopamas akustikā, arī dažos reaktīvos dzinēju veidos)
Redzams, ka svarstības aptver milzīgu fizikālo paradību un tehnikas procesu jomu. Svarstībām ir liela loma arī kuģu un lidmašīnu būvē, elektronika un automātiskajā regulēšanā, uz to izmantošanu pamatojas visa radiotehnika un tehniskā akustika).
Brīvas svārstības. Sistēmas svarstības, ja pēc iesvarstīšanas uz to neiedarbojas āreji periodiski spēki. Šādas nerimstošas svārstības sauc par pašsvārstībām, bet to periodu un frekvenci par pašperiodu un pašfrekvenci. Ja rimšna nav spēcīga, tad frekvence parasti nemainās. Piemēram, brīvās svarstības ir Zemes gtarozas laukā.
Ķermeņa sistēmu, kura spēj veikt brīvās svārstības, sauc par svarstību sistēmu. Brīvo svarstību frekvenci sauc arī par svārstību sitēmas pašsvarstību frekvenci, jeb pašfrekvenci. Atsperes svārsts un matemātiskais svārsts veic brīvās svārstības.…
