Šajā darbā es ceru uzzināt daudz ko jaunu par svārstībām un viļņiem. Arī par to dažādajām īpašībām un iespējām, jo ļoti daudz lietās un vietās mēs izmantojam gan viļņus, gan svārstības. Piemēram, ja nebūtu viļņu, tad mēs nevarētu sazināties ar mobilajiem telefoniem un vispār kā sazināties, izņemot pastu. Tātad svārstības un viļņi spēlē nozīmīgu lomu mūsu dzīvē un attīstībā.
Svārstības
Par svārstībām runā tad, ja kaut kas patstāvīgi atkārtojas, maina savu stāvokli vai vietu. Svārstības raksturo frekvence un amplitūda. Svārstības ir regulāri atkārtojošies kustības. Atkārtojumu skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci. Viens cikls sekundē ir viens hercs, kuru apzīmē ar Hz. Lidojošai bitei spārni svārstās augšup un lejup 150 reižu sekundē, tātad svārstību frekvence ir 150 Hz, un to dzird kā dūkoņu.
Dabā ir ļoti daudz periodisku kustību. Svārstās koka zars, ja no tā aizlido putns, svārstās metāla lineāls, ja tā viens gals nostiprināts, bet otru izkustina utt.
Diegā iekārta lodīte un atsperē iekārts atsvars pirms svārstību izraisīšanas atrodas miera stāvoklī jeb līdzsvara stāvoklī. Pēc iesvārstīšanas ķermenis, virzoties gan uz vienu, gan otru pusi, periodiski iziet caur līdzsvara stāvokli.
Ķermeņa periodisku kustību ap līdzsvara stāvokli sauc par mehānisku svārstību.
Svārstību kustību raksturojošie lielumi. Apskatot dažādus svārstību piemērus, redzējām, ka pēc zināma laika ķermenis ieņēma iepriekšējo stāvokli un turpināja kustēties. Tādu svārstību sauc par pilnu svārstību.
Piemēram, lodīte vienu pilnu svārstību ir veikusi tad, ja tā no līdzsvara stāvokļa punktā A izvirzījusies pa kreisi (1. att.) līdz punktam B, tad gājusi pa labi atpakaļ caur līdzsvara stāvokli A, nonākusi punktā C, bet pēc tam, atpakaļ ejot pa kreisi, sasniegusi atkal līdzsvara stāvokli punktā A.…
