Aplūkojot kristīgās baznīcas vēsturi, var gadīties, ka Atanasija vārds paliek nepamanīts un šai personībai netiek pievērsta liela uzmanība, it sevišķi, - ja kristietības vēsture tiek pētīta no rietumu kristietības skatu punkta. Vēsturiski un ģeogrāfiski Atanasija darbība ir bijusi saistīta ar Romas impērijas austrumu pusi, tāpēc līdz mūsdienām viņa vārdu ar lielāku godu piemin austrumu ortodoksālā baznīca un koptu baznīca Ēģiptē, kur Atanasijs savulaik kalpojis par bīskapu, nekā rietumu kristietība ar saviem tā saucamajiem latīņu svētajiem.
Bet šajā darbā man gribētos norādīt uz to, ka Atanasijs un viņa devums kristīgajā teoloģijā un vēsturē ir nozīmīgs visai kristīgajai baznīcai – Romas katoļiem, protestantiem un mūsdienu kristīgajām kustībām. 4. gadsimts ir laiks vēl ilgi pirms lielās šķelšanās (1054.g.), tāpēc šajā laikā pieņemtās doktrīnas skar visu šodienas kristīgo baznīcu, kas ir tik dažāda.
Šajā laika periodā parādās pirmie nopietnie mēģinājumi fiksēt un formulēt tos jautājumus, par kuriem Raksti klusē vai nerunā tieši. Viedokļu dažādību risina diskusiju ceļā un nevis atšķirīgo subjektu aklā likvidēšanā. Līdz šim brīdim arī nebija pilnīga skaidrība par to, kas ir tie autoritatīvie teksti, kas paturami par „skaidrajiem ticības avotiem”, kas veidotu Jauno Derību, praksē tiek izmantoti daudzi apšaubāmas izcelsmes rakstiskie avoti.
Tas viss šo laikmetu kristīgās baznīcas vēsturē padara ārkārtīgi interesantu un saistošu. Pārmaiņas un pavērsieni, kas notika tajā laikā, lielā mērā skar katru, kas šodien ir saistīts ar kristīgo baznīcu, pat ja viņš to neapzinās. Uzskatu, ka šie notikumi ir atkal un atkal jāpārdomā un jāpatur atmiņā, un tāpēc arī ir šis darbs.…
