Ievads
Supresijas fenomena attīstība agrā bērna vecumā ir bīstama, jo ievērojami var traucēt redzes asuma un citu redzes funkciju attīstību.
Supresija var būt kā atbildes reakcija uz tādiem redzes sistēmas traucējumiem kā nekoriģēta anizometropija, šķielēšana u.c.
Anizometropijas korekcija ir ļoti sarežģīts process, jo, izņemot anizometropijas korekciju bērnu vecumā, nav vienotas vadlīnijas, kā būtu jākoriģē šī refrakcijas kļūda. Korekcija ir individuāla katram cilvēkam, ņemot vērā anizometropijas lielumu, iepriekšējo korekcijas vēsturi, cilvēka vecumu un citus faktorus. Visu korekciju mērķis ir pēc iespējas nodrošināt binokulāras redzes iespējamību, taču, pat ļoti uzmanīgi ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus, ne vienmēr ir iespējams nodrošināt binokulārajai redzei nepieciešamos priekšnoteikumus.
Darba mērķis ir noteikt supresijas dziļuma atšķirības cilvēkiem ar anizometropiju salīdzinājumā ar cilvēkiem, kam nav anizometropija. No iegūtajiem rezultātiem ir iespējams spriest vai, koriģējot anizometropiju ar atbilstošu optisko korekciju, cilvēka redzes sistēma pielāgojas, cenšoties samazināt supresijas izpausmes. Turklāt, simulējot anizometropiju cilvēkiem, kuriem tā dabīgi nav, vēlos noskaidrot, vai supresijas dziļuma mērījumi rezultāti ir līdzvērtīgi nekoriģētu anizometropu supresijas mērījumiem.
1.LITERATŪRAS PĀRSKATS
1.1.Supresija
1.1.1Pārskats par traucējumu
Supresija ir viens no binokulārās redzes adaptācijas mehānismiem, kura laikā notiek vienas acs attēla vai tā daļas izslēgšana smadzenēs, kad abas acis tiek stimulētas vienlaicīgi. Tas nozīmē, ka tā parādās tikai, skatoties binokulāri. Ja aizklājam nesupresēto aci, tad iepriekš supresētais attēls atkal atjaunojas. [1]
Supresija ir aizsardzības mehānisms, kas tiek pielietots, lai novērstu tādus redzes uztveres traucējumus kā dubultošanās vai konfūzija. [2,3] …