Teorētiskā daļa.
1.Suņu izcelšanās.
Suns (Canis lupus familiaris) ir plēsīgs zīdītāju klases pārstāvis, kuru cilvēks ir pieradinājis apmēram pirms 15 000 gadiem. Mājas suns ietilpst suņu dzimtā, vilku ģintī, mājas suņa sugā. Mājas suņa latīniskais nosaukums ir Canis familiaris. Visas šodien zināmās suņu šķirnes, lai gan tās atšķiras izmēros, apspalvojumā, netiek uzskatītas par atsevišķām sugām, tādēļ zoologi visus mājas suņus ir apvienojuši zem viena vārda - Canis familiaris. Suņi bija pirmie mājdzīvnieki pirmatnējam cilvēkam, kurš vēl nepazina zemkopību un pārtika vienīgi no medībām un zvejas. Mezopetāmijas un Ēģiptes kultūru rītausmā jau bija daudz labi izteiktu suņu šķirņu. Tātad piemājinātie suņi parādījušies vismaz pirms 13 – 15 tūkstošiem gadu.Vissenākais suņu demonstrācijas centrs bija acīmredzot Dienvidaustrumāzija. No šejienes suņi (kopā ar cilvēkiem) nokļuvuši Austrālijā, kur vēl līdz šim laikam dzīvo kā savvaļas suņi – dingo. Tāpat no šejienes suņi izplatījušies uz Austrumiem, kur vēl tagad apdzīvotās vietās un pat pilsētās ir daudz klaidoņu suņu – pariju, kuriem ir zināma līdzība ar dingo. No šejienes acīmredzot suņi nokļuvuši arī Amerikā, kur eiropieši senās Peru zemes inkiem atrada dažādas suņu šķirnes – līdzīgas aitu suņiem, takšiem, buldogiem (suņu patstāvīgu demonstrāciju Amerikā vairums pētnieku tagad noraida).
2.Suņa uzbūve un fizioloģija.
Pieradinādami suni, cilvēki ieguva pirmo palīgu, kuram bija neparasti smalka dzirde un apbrīnojama oža – īpašības, kam līdzīgu nav citiem domesticētajiem zīdītājiem un arī pašiem cilvēkiem. Loti svarīgi arī tas, ka suņi viegli apmācāmi, ne velti fiziologs I. Pavlovs tos nosaucis par „izciliem dzīvniekiem”. Suņu dzimtā (Camidae) ietilpst trīsdesmit septiņas vilku, lapsu šakāļu un suņu sugas. Suņu dzimtā ietilpst vidēji lieli dzīvnieki ar pirkstiņu ekstremitātēm, kas piemērotas skriešanai (smaili nagi nav ievelkami). Medī visbiežāk, sekojot medījumam, ar ko arī saistīta ožas orgānu attīstība (garš, izstiepts purns). Raksturīga komplicēta populāciju organizācija – bieži veido prāvas ģimenes un barus. Sarežģītā nervu darbība radīja iespēju vilka domestikācijai; lielā mainība un dabiskā izlase nodrošināja ļoti daudzo suņu šķirņu izveidošanu.No senčiem pārmantoto iedabu savos pavadoņos mēs bieži vien pienācīgi nenovērtējam.…
