Suņu audzēšanas aizsākumi.
Ir zināms ka senie romieši un grieķi apmācījuši ne tikai kara suņus, bet arī nelielus, labsirdīgus sunīšus veikt jocīgus trikus. No izskata tie atgādinājuši mūsdienu pūdeļus. Tātad var domāt ka pudeļu šķirne jau radusies jau tajos laikos.
Seno romiešu leģioni, ielauzušies Spānijā, tur sastapa suņus, kuri ganīja un apsargāja aitu ganāmpulkus. No šiem suņiem droši vien cēlušās neskaitāmas ganu suņu šķirnes Eiropā. Indija var lepoties ar tūkstošgadu ilgu suņu audzēšanas praksi. Tur agrāk kā citur attīstījusies arī saslimušo dzīvnieku ārstēšana –veterinārmedicīna. Spāņu karavīri dodamies uz Ameriku, paņēmuši līdzi suņus kur tos izmantojuši cīņā ar Amerikas pirmiedzīvotājiem. Cietsirdīgie indiāņu cilšu iznīcinātāji ar uguni un zobenu iznīdējuši sarkanās rases seno kultūru. Viņi arī suņus piespieduši būt tikpat cietsirdīgiem un zvērīgiem. Suņi un karotāji plosījuši indiāņus gabalos, Ķēruši ciet bēgļus, nežēlīgi izrēķinājušies ar gūstekņiem. Redzams ka no šiem suņiem ir cēlušās vēl tagad Amerikā sastopamas suņu šķirnes.
Izstādē Londonā kas notika 1965.gadā no dažādām pasaules malām tur bija savesti septiņi ar pusi tūkstoši suņu – vairāk nekā 800 šķirņu, un, kā presē tika apgalvots, vēl neesot pārstāvētas visas zināmās šķirnes.
Tomēr nav apstrīdamas fakts ka suņu šķirnes ar katru gadu rodas arvien jaunas.
…