Hārvardas Universitātes antropologs Braiens Hērs atklājis, ka dzīve blakus cilvēkam vairāku simtu paaudžu laikā, sunim ir mainījusi ģenētiskā līmenī spēju apgūt dažādas iemaņas.
Jaunākie pētījumi pierādījuši, ka ilgstošs suņa un cilvēka kontakts ir kalpojis kā būtisks faktors evolūcijai. Vesela rinda eksperimentu pierādīja, ka pieradinātie suņi daudz vairāk spēj uztvert cilvēku sazināšanās signālus- skatienus, žestus u.tml. nekā cilvēkam tuvākais radinieks – šimpanze vai suņa tuvs radinieks – vilks.
Suņi, kuri iepriekš, tālā pagātnē, kontaktējušies ar cilvēku, bet pēc tam dzīvojuši savvaļā, nebija spējīgi adekvāti uztvert cilvēka žestus. Tas tika pierādīts, pētot savvaļas suņus Jaungvinejā.
Izmēģinājuma dzīvnieki nespēja saprast cilvēka žestu, ar kuru norādīja uz vienu no divām apgāztām tasītēm, no kurām zem vienas bija paslēps ēdiens. Tai pat laikā visi mājas suņi lieliski saprata šo “mājienu”.
“Pieradinātie suņi ir pārsteidzoši līdzīgi mazam bērnam spējā just un interpretēt cilvēka žestus. Viņi šo savu spēju sāk parādīt jau no dažu nedēļu vecuma”, - secināja zinātnieks.
Agrāk tika pieņemta hipotēze, ka katrs atsevišķs suns mācās saprast cilvēkus savstarpējā saskarsmes procesā. Taču šī versija izrādījās nepilnīga, jo eksperimentu procesā tika noskaidrots, ka pat kucēni, kuri kopš dzimšanas dzīvo bez kontaktēšanās ar cilvēku, demonstrē tieši tādas pašas iemaņas kā pieaugušie mājas suņi.
Sunveidigo klasifikacija.
No visiem mājdzīvniekiem suņi uzskatāmi par vissenākajiem dzīvniekiem, kas ienākuši kultūrā. Varbūt tāpēc, varbūt citu iemeslu dēļ līdz pat mūsdienām pastāv dažādi viedokļi par suņu savvaļas priekštečiem. Patiesībā pašreizējā faunā „suņi” pastāv tikai kā mājdzīvnieki. Bet kā savvaļas dzīvnieki ir vilki, šakāļi. Tiešais sencis pagaidām vēl nav noskaidrots. Šādos gadījumos, tāpat kā virknei kultūraugu, uzskata hibrīdu sugas familliaris izcelšanos.
Jautājums par suņu savvaļas priekštečiem vairāk vai mazāk ir skaidrs, kaut gan vieni autori tos radījuši no hipotētiskiem, it kā senāk izmirušiem, īpašiem suņiem – Canisferus, citi – kā suņu priekštečus no sugām bagātās dzimtas Canis izvirzījuši šakāļus, vilkus, koijotus, lapsas u.c.
Plašu suņu izcelšanās polifīliju pieļāva Č.Darvins, vadoties no ceļotāju viedokļiem un saviem iespaidiem ekspedīcijas laikā ar kuģi “Bigl”. Darvina secinājumi izrietēja no tā, ka vienas vai otras valsts mājas suņu šķirnes ir līdzīgas vietējiem savvaļas sugas Canis pārstāvjiem. Tajā laikā tomēr zināšanas sistemātikas un vēstures jomā bija nepietiekamas. Sistemātika daudz ieguva pēc Maivarta, Hekslija, Hilcgeimera, Študera, Ogņeva, Metjū, Allena u.c. darbiem. Tāpēc, lai iegūtu pamatotu priekšstatu par vienu vai vairākām savvaļas senču sugām, ir nepieciešams izprast gan savvaļas, gan mājas suņu klasifikāciju.
Savvaļas Canidae klasifikācija visu laiku tiek ievērojami izmainīta un izsmalcināta. Un līdz pat šim laikam dažādu zoologu viedokļi atšķiras dzimtu, pasugu un sugu jomās. Kā uzskatāmu piemēru var minēt lapsu. Vieni autori lapsas un polārlapsas iedala dažādās dzimtās , bet citi autori uzskata lapsas un polārlapsas par vienas dzimtas Canis dažādām pasugām.
Mēs piekrītam pēdējo autoru viedoklim, ka ciltī Canidae ir neliels skaits dzimtu un daudz apakšdzimtu.
Visā suņveidīgo ciltī , tas ir suņiem līdzīgie dzīvnieki, mēs atzīstam piecas dzimtas. Morfoloģiski tās viena no otras atšķiras ar dažādām zobu formām. No tām četras dzimtas ir sugām nabadzīgas un viena – sugām bagāta.
Nabadzīgas un tāpēc retas dzimtas atrodamas dažādās pasaules daļās.
Piemēram, kam ir tikai viena suga – ausainais suns , dzīvo tikai Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā.
Dzimta– sarkanais vilks tiek iedalīta trīs sugās:
1. Cuon dukhunensis Sykes (kolsuns) – centrālāzijas suga, kas apdzīvo Himalajus un tiem tuvumā esošos kalnus;
2. Cuon javanicus Desm dzīvojošs Javas salā;
3. Cuon alpinus Pall – alpu forma, izplatīta nedaudz uz ziemeļiem no Centrālāzijas. Dzimta – meža suns ar vienu sugu – izplatīts Dienvidāfrikā.
Dzimta - hiēnsuns, arī tikai ar vienu sugu apdzīvo Āfriku.
Piektā dzimta – Canis – suns , atšķirībā no iepriekšminētajām dzimtām, ir ļoti bagāta ar sugām, un ir izplatīta pa visiem kontinentiem, ieskaitot Austrāliju. Visiem šīs dzimtas pārstāvjiem ir 42 zobi.…
