Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Teorētiskā daļa | 3 | |
Ievads | 3 | |
1. | Suns- dzīvības glābējs | 4 |
1.1. | Terapijas | 8 |
1.2. | Invalīdu pavadoņi | 9 |
1.3. | Cilvēku glābēji | 11 |
2. | Suņu apmācība | 14 |
2.1. | Suņu skolas | 14 |
3. | Ārzemnieku attieksme pret suņiem | 16 |
3.1. | Austrija | 16 |
3.2. | Izraēla | 16 |
3.3. | Japāna | 17 |
3.4. | Venēcija | 17 |
3.5. | Latvija | 18 |
3.6. | Lietuva | 18 |
3.7. | Singapūra | 19 |
3.8. | Francija | 19 |
3.9. | Londona | 19 |
3.10. | ASV | 20 |
3.11. | Itālija | 20 |
4. | Suņu sporta spēles | 21 |
Secinājumi | 23 | |
Izmantotie informācijas avoti | 24 | |
Praktiskā daļa | 25 | |
Anketēšana | 26 | |
Pielikums | 29 |
Suni var izmantot ne tikai par aklo pavadoni. Ar savu klātbūtni vien šis brīnišķīgais, gudrais un cēlais dzīvnieks spēj cilvēku dziedināt.
Anglijā psihiatriskajā slimnīcā „ York Retreat” 1792. gadā tika veikti pirmie dzīvnieku terapijas eksperimenti. Pēc galvenā ārsta iniciatīvas klīnikā parādījās suņi, kaķi, grauzēji un putni. Ārsti intuitīvi juta, ka rūpes par tiem dziedēs pacientus, cels viņu pašapziņu un glābs no uzmācīgiem murgiem. Tā arī notika, slimnieki rūpējās par dzīvniekiem, un viņu veselība uzlabojās, paaugstinājās tonuss, viņi jutās vajadzīgi. Šī sajūta deva spēkus un dažos gadījumos ļāva pilnīgi izveseļoties.
Suņu iespējas terapijā ir ļoti lielas. Suņu siekalām piemīt dziednieciskas īpašības. Tās satur lizocīmu- plaša spektra baktericīdu vielu. Pat vienkāršs kontakts ar suni ir dziedinošs. Austrāliešu zinātnieki veikuši eksperimentus, kas pierāda, ka cilvēkiem, kam mājās ir suns, ir daudz labāki fizioloģiskie rādītāji, vispārējā pašsajūta un psiholoģiskais noskaņojums.
Saskarsme ar suni pazemina asinsspiedienu. Pēc pārciesta insulta vai infarkta suņa klātbūtne atvieglo atlabšanu. Uzticama, mīļa dzīvnieka klātbūtne sevišķi ieteicama cilvēkiem ar traumētu, nestabilu psihi. Pastāv uzskats, ka īpaši stiprs ir šarpeju biolauks, tāpēc kontakts ar viņiem ļoti vēlams ātras dabas un viegli aizkaitināmiem cilvēkiem. Šajā gadījumā ir patiess stāsts par rudu taksīti Noru, kas savai saimniecei palīdzēja pārciest aritmijas lēkmi. Kādu dienu sieviete sanervozējās, viņai kļuva slikti, sākās paātrināta sirdsdarbība, pulss ap 200 sitieniem minūtē. Mājās nebija neviena, tikai suns. Sieviete iedzēra zāles un apgūlās uz dīvāna, acīs satumsa, izspiedās auksti sviedri, Tad Nora nolikās viņai uz krūtīm, piespiedās un sāka laizīt seju. Viņas sirds pukstēja blakus saimnieces sirdij, tikai lēnāk, ap 120 sitieniem minūtē. Tā viņas nogulēja apmēram stundu, līdz saimniece jutās labāk, pulss sāka palēnināties, pielīdzinoties Noras pulsa ritmam. Kopš tā laika viņa vienmēr guļ blakus savai Norai, piespiedusies pie tās siltā sāna.
Mediķi no Losandželosas noskaidrojuši, ka pensionāri. Kuriem pieder suņi, daudz retāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības nekā tie, kuriem nav mājdzīvnieku. Gadās skeptiķi, kas apgalvo, ka ne jau suņi uzlabo savu gados veco saimnieku veselību, bet gan tas, ka pensionāri katru dienu spiesti savus suņus vest pastaigā, tāpēc ilgu laiku uzturas svaigā gaisā un retāk slimo. Varu piebilst, ka noteikti arī skeptiķiem ir taisnība, bet nav jau tik svarīgi, tieši kādā viedā saglabājas cilvēka veselība. Galvenais, ka tas notiek. Senatnē esot teikuši: „ Summum bonum medicinae sanitas!” (Galvenais medicīnas ieguvums- veselība.- latīņu valoda).
Apmēram pirms trīsdesmit gadiem pētnieki no Filadelfijas universitātes nāca pie secinājuma,- varbūtība, ka pirmajam infarktam sekos nākamais, ievērojami samazinās, ja ir kāds mājdzīvnieks. Vācu ārsta M. Foksa eksperimenti pierādīja, ka suņu un kaķu glaudīšana samazina asinsspiedienu, samazina muskuļu saspringumu. Glaudot sava mīluļa mīksto vilnu, palēninās pulss, iestājas relaksācija un normalizējas vēdera dobuma orgānu darbība.
Pēc informācijas presē, Eiropas un Amerikas klīnikās mājdzīvniekiem ļauj apciemot saimniekus, kas tajās ārstējas. Protams, tas atļauts tikai noteiktās stundās, stingri ievērojot higiēnas prasības. Suņus ietērpj speciālos kombinezonos un uzmanīgi seko viņu uzvedībai slimnīcas palātās.
Arī Samārā, Sovetskas rajona Jaunrades centrā, kurā nodarbojas ar bērniem- invalīdiem, tiek praktizēta suņu terapija. Par to rakstīja žurnāliste Jeļena Kopajeva (Ekoloģiskās informācijas aģentūra, INEKO, 2003). Centra pedagogi uzskata, ka tieši suņi bērniem palīdz atbrīvoties no tādām smagām kaitēm kā bērnu celebrālā paralīze un runas traucējumi. Var minēt arī puisēnu Dimu, kas ar grūtībām spēja noiet tikai dažus metrus. Kad centrā sāka strādāt ņūfaundlendiete Bārbija, viņi sadraudzējās, un zēns, turēdamies pie suņa, sāka staigāt daudz labāk. Zēna māte paskaidro, ka Dimam esot bijušas lielas problēmas ar runāšanu, bet saskarsmē ar Bārbiju, zēns iemācījās izrunāt suņa vārdu un dažas komandas. Cita zēna, Ņikitas, Māmiņa ievēroja, ka viņas dēls kļuvis daudz sabiedriskāks:” Es agrāk pat nespēju iedomāties, ka mans dēls varētu iziet uz skatuves un uzstāties skatītāju priekšā.”
Ārstēšanas galvenais spēks slēpjas tajā faktā, ka, saskaroties ar suņiem- dziedniekiem, bērni pārstāj kautrēties par savām slimībām un pat aizmirst par tām. Tas ļauj pilnībā atklāties viņu spējām. Centra pedagogs Nellija Šaihulina uzsver:” Ir tāds jēdziens kā autisms, kad cilvēks nespēj sazināties ar citu cilvēku, tomēr ar suni viņš atrod kontaktu. Tas notiek tāpēc, ka suns cilvēku uztver bez problēmām.”…
viss par suņu terapijām, suņa sportu, apmācību u.c.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Suņi
Referāts vidusskolai10
-
Suņi
Referāts vidusskolai4
-
Klaiņojoši suņi
Referāts vidusskolai14
-
Klaiņojošie suņi un kaķi
Referāts vidusskolai15
-
Vācu aitu suns
Referāts vidusskolai37