Jau senos laikos apmācībai bija liela nozīme suņu audzēšanā, jo neapmāc’ts suns nevarēja piedalīties medībās vai ganīšanā. Sunim bija jāzina, kas darāms, lai spētu pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus. Arī mūsdienās apmācības nozīme nav zudusi. Kādēļ? Jo mums sabiedrībā nav vajadzīgi suņi ar sabojātu, traumētu nervu sistēmu. Un vēl mūsdienās suņi var veikt daudzas specifiskas darbības, kur nepieciešamas specifiskas prasmes un iemaņas. Suns var strādāt narkotiku meklēšanā, piedalīties izstādēs, dažādās suņu sporta sacensībās, veikt aizsardzības darbu utt. Iespēju ir daudz, tikai vajag prast tās izmantot.
Lai apmācībai būtu panākumi, tā ir jāveic pareizi, un izmantotajām metodēm ir jābūt pozitīvām. Apmācības pamatā, pirmskārt, ir maksimāla saikne ar saimnieku un saimnieka saikne ar suni. Tikai tad veidojas komanda, kas spēj paveikt daudz un ar panākumiem. Apmācība, protams, ir liels un smags darbs, kas prasa atbildību un zināšanas gan no saimnieka, gan no kinologa, kas šo apmācību vada. Iegādājoties kucēnu, jāatcecas, ka esi iegādājies tikai iespēju, ka izaugs skaists, gudrs, talantīgs dzīvnieks. Tālākais ir paša rokās, un tikai no tā ir atkarīgs, vai suns būs apmācīts pēc labākās sirdsapziņas un tālākais rezultāts būs pozitīvs.
Darbā īsumā izklāstīts par dažādiem apmācību veidiem, suņu sportu.…