Lapu sūnas un aknu sūnas
Lapu sūnas un aknu sūnas ir nelieli augi, kuri nezied. Tās veido nelielus ciņus vai paklājus. Sūnas pieder pie sūnaugu (Bryophyta) nodalījuma. Lapu sūnām un aknu sūnām nav īstu sakņu, bet ir smalki izaugumi – rizoīdi, ar kuriem tās var vāji piesaistīties zemei. Mazajās, plānajās lapiņās nav vadaudu ūdens un minerālvielu transportēšanai, tāpēc sūnas ātri izžūst. Vairums sūnaugu aug ļoti mitros biotropos, jo tās ir jūtīgas pret ūdens zudumu. Arī dzimumvairošanās procesā sūnām ir nepieciešams ūdens.
Sūnu uzbūve
Lai gan lielākā daļa sūnu ir ļoti mazas, dažas tropiskās sūnas, piemēram, Dawsonia, var izaugt līdz 70cm garas. Sūnu lapas ir vienkāršas. Vairumam sūnu sugu lapām ir tikai viena šūnu kārta un tās ir novietotas spirāliski uz tievā stumbra. Ar rizoīdiem sūnas piestiprinās pie augsnes, akmeņiem vai koka mizas. Parasti rizoīdi nepiedalās ūdens uzsūkšanā, izņemot lāčsūnu Polyrichum ģints un tikai tai radnieciskās sūnu sugas. Dažām sūnu sugām vīrišķie un sievišķie vairošanās orgāni var atrasties uz viena auga, bet citām – uz atsevišķiem augiem.…
