Latvijai pirmsiestāšanās periodā Eiropas Savienībā nepieciešams īstenot lauksaimniecības nozares strukturālās izmaiņas. Lauksaimniecības nozares īpatnības un lauku iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanas nepieciešamība nosaka valsts atbalsta nepieciešamību lauksaimniecības nozares potenciālo iespēju pilnvērtīgākai izmantošanai un ražošana potenciāla palielināšanai.
Valsts atbalsts ir jebkura uzņēmējdarbībai sniegta tieša vai pastiprināta valsts vai pašvaldību finansiāla palīdzība, kuras mērķis vai rezultāts ir attiecīgā uzņēmuma vai vairāku uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana.
Valsts finansiālais atbalsts lauksaimniecībai ir viens no galvenajiem valsts atbalsta veidiem, kuru var iedalīt divās grupās: tiešais valsts finansiālais atbalsts – valsts budžeta asignējumi, valsts subsīdijas un investīcijas, mērķa programmas; un netiešais valsts finansiālais atbalsts – konkrēti atvieglojumi nodokļu un samaksāto nodokļu kompensācijas.
Kursa darba autore nolēma no visiem valsts atbalsta veidiem analizēt subsīdiju politiku tieši tāpēc, ka valsts subsīdijas sastāda lielāko īpatsvaru lauksaimniecības valsts atbalsta struktūrā.
Kursa darba mērķis ir izvērtēt subsīdiju būtību, politiku un uz analīzes pamata izvirzīt priekšlikumus efektīvākai un stabilākai subsīdiju politikai.Subsīdiju būtība. Subsīdiju politika.
Subsīdijas - budžeta līdzekļi, kurus uzņēmumiem piešķir ar noteiktu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītu izdevumu daļējai vai pilnīgai segšanai. Subsīdiju galvenais mērķis ir pazemināt preču vai pakalpojumu cenas.
Subsīdiju veidi
1. Tiešās - Tiešie maksājumi ražotājam vai patērētājam (skaidrā naudā).
2. Netiešās (slēptās, neredzamās):
- valdības aizdevums par zemākiem procentiem, nekā valsts aizņemšanās ( atviegloti aizdevumi vai valdības garantijas ), nodokļu atvieglojumi;
- "valsts preces" kuras var saņemt zem to tirgus vērtības (tiltu ekspluatācija, ielu izmantošana);…
