Subjektīvās un objektīvās tiesības

Savukārt noskaidrojot pārkāpumus no subjektīvās puses ir konstatējama šādu apstākļu esamība: necieņa pret tiesību normas priekšrakstu un tiesisko kārtību; iespēja apjēgt nodarījuma prettiesisko raksturu; vaina nodoma vai neuzmanības formā.
Tiesību pārkāpums izdarīts ar nodomu, ja subjekts apzināti izvēlas tiesību normas aizliegtu uzvedības variantu, tiecoties izraisīt tādas sekas, kas apdraud vai nodara kaitējumu citu subjektu interesēm.[2.]
Tiesību pārkāpumu var uzskatīt par tīšu, ja subjekts:
1. apzinājies savu prettiesisko darbību;
2. paredzējis tās kaitīgās sekas;
3. vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku realizāciju.

SECINĀJUMI
1. Subjektīvo tiesību un objektīvo tiesību izpratne patiesībā nemaz nav tik viegla kā sākotnēji šķita un šo sarežģītību rada, tas, ka zem šīs mazās tēmas, kas it kā ir vienkāršā slēpjas daudz kas nopietnāks un plašāks.
2. Piekrītu iepriekš rakstītajam, ka bez šīm subjektīvajām un objektīvajām tiesībām balstās pilnīgi viss, kas notiek mums apkārt, tas ir pamatu pamats visām mūsu darbībām.
3. Uzskatu, ka daudz lielāku uzmanību vajadzētu vērst uz šo tiesību prezentēšanu, jo mūsdienās cilvēki pieļauj tik daudz nenozīmīgu kļūdu tikai tāpēc, ka nav informēti un nav lietas kursā par tiesībām kā tādām un pamatelementiem, kas būtu jāzina ikvienam.
4. Pēc apkopotiem materiāliem secinu, ka mans izvirzītais mērķis - uzzināt, ko vairāk un izprast subjektīvo un objektīvo tiesību iedalījumu ir izpildīts.


…