Stunda kā viena no mācību pamatformām

Sabiedrība jebkurā laikā ir izvirzījusi prasības arī skolai. No šim prasības tad arī izriet prasības mācību stundai, kuras dalās atsevišķās grupās.
Galvenās no vispārīgajām prasībām ir:
sekmēt apzinātu, dziļu un noturīgu zināšanu apguvi;
veidot skolēniem noturīgas iemaņas un prasmes;
palielināt mācību audzinošo efektu stundā;
sekmēt skolēnu patstāvību, radošu aktivitāti, iniciatīvu mācībās un dzīvē;
izveidot skolēniem prasmi mācīties patstāvīgi;
veicināt pozitīvu mācīšanās motivāciju, izziņas interesi;
ieaudzināt skolēnos darba mīlestību, cieņu pret cilvēkiem.1
Šīs prasības dalās 4 grupās – audzināšanas, didaktiskās, psiholoģiskas un higiēnas prasības.
Audzināšanas prasības saistās ar stundas audzinošo uzdevumu izvirzīšanu un mērķtiecību, uzskatu, īpašību un gaumes veidošana skolēnos; attieksmju pret dzīvi un sabiedrību veidošanu; pedagoģisko taktu un saskarsmes kultūru.
Didaktiskās prasības prasa skaidru mācību uzdevuma noformulēšanu, precīzas mācību stundas strukturēšanu un plānošanu, sekmīgas mācību procesa un apstākļu nodrošināšanu stundā.
Psiholoģiskās prasības paredz skolēna psiholoģisko īpatnību izpēti un ievērošanu mācību stundā, labvēlīga psiholoģiskā klimata nodrošināšanu stundā, skolēna motivācijas ietekmēšanu, skolotāja labvēlīgumu, prasīgumu un cieņu pret skolēnu.
Higiēnas prasības prasa dažādu sadzīves apstākļu ievērošanu un telpu uzturēšanu dzīvošanai atbilstošā stāvoklī, bērnu slodzes kontrole un darbības veidu maiņas nodrošināšana mācību darbā.…