Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datoru lietotāju skaits. Datorus izmanto ne tikai darbā, bet arī brīvajā laikā. Jaunu tehnoloģiju attīstība un pakalpojumu pieejamība veicina plašāku datorizāciju. Rezultātā cilvēki arvien vairāk laika pavada telpās un arvien biežāk saskaras ar veselības traucējumiem, kurus veicina darbs ar datoru, tāpēc darba drošība un darbinieka veselības aizsardzības līmeņa celšana ir viens no tiem jautājumiem, kas jārisina Latvijai, lai sekmīgi integrētos Eiropas Savienības (ES) darba tirgū. Nav noslēpums, ka darbinieka veselības stāvoklis un darba produktivitāte ir cieši saistīti. Mēdz teikt, ka laba veselība ir labs bizness.
Pasaulē veikti daudzi pētījumi par datora ietekmi uz cilvēku veselību. Īpaša uzmanība pievērsta tādām problēmām kā redzes traucējumi, atsevišķu balsta un kustību aparāta daļu pārslodze un dažādas psiholoģiska rakstura problēmas. Pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru; nopietnas slimības, ieskaitot arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.
Lai novērstu vai mazinātu kaitējumu datorlietotāju veselībai, ļoti būtiski ir ergonomiski pareizi iekārtot darba vietu pie datora, ņemot vērā katra lietotāja individuālās īpatnības, piemēram, augumu, vecumu, pievēršot uzmanību redzes īpatnībām, vai datora lietotājs strādā ar labo vai kreiso roku utt. Būtiska loma ir pareizai darba organizācijai, tas ir, regulāru darba pārtraukumu ievērošanai un darba rakstura maiņai.
Darbs ar datoru patiesi var kļūt par mocībām, ja, kūkumu uzmetot, nākas sēdēt neērtā krēslā, nogurst rokas, strādājot ar nepareizā augstumā un leņķī novietotu tastatūru, bet acis sāp raugoties iespējams ne pašā jaunākajā monitorā bez filtra. Kā pareizi iekārtot darba vietu pie datora, lai darbs ar to kļūtu, ja ne patīkams, tad vismaz paciešams un bez fiziskām mocībām?
Gandrīz katrs ir strādājis vai strādā ar datoru, taču par ergonomiski pareizas darba vietas1 iekārtošanu, kā arī likumdošanas prasībām, kas to nosaka, īpaši daudz nezinām.
Pasaulē veikti daudzi pētījumi par datora ietekmi uz cilvēku veselību un īpaša uzmanība pievērsta tādām problēmām kā redzes traucējumi, atsevišķu balsta un kustību aparāta daļu pārslodze un dažādas psiholoģiska rakstura problēmas. Pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru, bet nopietnas slimības, ieskaitot arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.…
