Ja pētījuma mērķis ir paredzēt vēlēšanu iznākumu, kur nepieciešams apzināt vismaz 1000 respondentu, tad skaidrs, ka šeit nevar piemērot kvalitatīvās pētījuma metodes, jo tas, pirmkārt, būtu ļoti dārgi un arī laikietilpīgi.
Savukārt, ja nepieciešams pārbaudīt hipotēzi par zēnu un meiteņu atšķirīgo attieksmi pret mūziku, tad nepieciešamais minimums varētu būt arī trīs zēni un trīs meitenes, lai pielietotu kvalitatīvās metodes.
Pētniekam izvēloties metodi, ar kuru viņš veiks savu pētījumu, pirmkārt, jāņem vērā tāds faktors, kā laiks un nauda. Tie ir divi faktori, kuriem pētnieks vienmēr ir spiests rēķināties, un kuru rāmjos viņam vienmēr ir jāiekļaujas, jo tie ir primārie pētījuma resursi. Svarīga ir arī pētnieka kompetence pētāmajā tēmā.
Interviju iedalījums:
brīvās intervijas,
nestrukturētās,
daļēji strukturētās,
strukturētās.
Atšķirības starp interviju un sarunu.
Tā kā intervijai ir noteikts mērķis, tās uzdevums ir sekmēt izvirzītā mērķa sasniegšanu.
Lai sasniegtu mērķi, intervētājs uzņemas procesa vadību.…