Starptautisko strīdu izskatīšana starptautiskajās organizācijās.
Starptautiskos strīdus izšķir arī ANO, kā arī reģionālās starptautiskā miera un drošības organizācijas, ievērojami sekmējot starptautisko strīdu pareizu un ātru noregulēšanu starptautiskā miera nodrošināšanas interesēs.
Mūsdienu starptautisko organizāciju darbība valstu strīdu noregulešanā ir viens no svrīgākajiem starptautisko strīdu izšķiršanas līdzekļiem.
Ar noteiktām pilnvarām starptautisko strīdu izšķiršanā ir apveltīta ANO (tās Ģenerālās samblejas un Drošības padomes personā), kā arī reģionālās starptautiskā miera un drošības orgnizācijas.
Tā kā ANO Drošības padome ir atbilīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir visu to strīdu noregulēšana, kas rada draudus mieram. ANO Drošībs padomei šis uzdevums jāveic, pirmkārt, tad, ja ar attiecīgu lūgumu Drošības padomē vēršas pašas strīda dalībnieces vai arī citas ieinteresētās valstis. Otrkārt, pati Drošības padome pēc savas inicitīvas var izskatīt visus tos strīdus un situācijas, kas var radīt nopietnus draudus mieram. Treškārt, Drõšības paomei jāizskata strīdi, ja to rekomndē ANO Ģenerālā asambleja vai arī ja to ierosina ANO Ģenerālsekretārs.
Drošības padome strīdu noregulēšanas jomā ir apvltīta ar visai plašām pilnvarām. Tai ir tiesības:
1. Pieprasīt, lai valstis strīdu noregulē ar jebkuru no tiem miera līdzekiem (pēc savas izvēles), ks norādīti ANO statūtu 33.panta 1.punktā;
2. Pastāvīgi izmeklēt jebkuru strīdu vai situāciju, lai konstatētu, vi to turpināšanās nevar pdraudēt starotautiskā miera un rošības uzturēšanu (ANO Statūtu 34.p.);
3. Rekomendēt pusēm strīda vai situācijas noregulēšanai attiecīgu proceūru un metoodes saskaņā ar ANO Sttūtu 36.pntu (turklāt Drošības padomei jāņem vērā, ka juridiska rakstura strīdi pusēm jādod Starptautiskajai tiesai), kā arī ieteikt strī izšķiršanas nosacījumus, kādus tā atzīst par piemērotiem, ja paši strīda dalībnieki naizšķis strīdu ar ANO Statūtu 33.panta 1.punktā minētajiem līdzekļiem;
4. Dot valstīm – trsīda dalībniecēm pēc viņu lūguma konkrētus priekšlikumus par to, kā noregulēt radušos strīdu (ANO Statūtu 38.p.).
Ja strīds tiek izskatīts ANO Drošības padomē, ieinteresēto pušu piedalīšanās ir obligāt pat tajos gadījumos, ja kāda no tām nav ANO locekle. Nevien no pusēm nevar izbeigt lietas izskatīšanu ANO Drošības padomē pēc savas iniciatīvas. To var darīt tikai pati Drošībs padome gadījumā, ja pēc strīdīgā jautājuma nodošanas tās izskatīšanai puses pašas panāk konflikta noregulējumu.
…
