Neviena cilvēka dzīve nenorit bez sarežģījumiem. Īpaši grūti ir tiem cilvēkiem, kuri dzīvo zemēs, kas tikko kā atguvušas brīvību pēc pusgadsimta svešas varas okupācijas. Ekonomika ir izpostīta, un sabiedriskās institūcijas vēl nav atjaunotas. Īpaši smagi ir tiem, kuri atgriezušies no ieslodzījuma vai izsūtījuma Sibīrijā. Dzīve ir smaga arī tiem, kuriem palaimējies uzaugt pašu zemē. Un pat tiem, kuriem izdevās tikt uz Rietumu zemēm, nav viegli dzīvot svešumā. Stress piemeklē ikvienu.
Amerikas Savienotajās Valstīs stress šodien ir viens no visizplatītākajiem nāves cēloņiem. Divas trešdaļas ārstu vizīšu notiek stresa dēļ. Trīs no visvairāk lietotajām zālēm ir stresa samazināšanai (Tagamet, INderal, Valium). Ik gadu apmēram 300 miljardu dolāru ASV izlieto stresa ārstēšanai, un stresa pārvarēšanas paņēmienu apguve var šādus izdevumus ievērojami samazināt. (1, 8.lpp.)
Stresa koncepcija ir atstājusi ārkārtīgi lielu ietekmi dažādās to zinātņu jomās, kas pēta cilvēku. Šo zinātnisko koncepciju ietekmējusi ievērojamā Kanādas zinātnieka H .Seljes (H.Selye, 1978) pētījumi, un tālāk tā tika izvērsta medicīnas, psiholoģijas, socioloģijas u.c. (un citos) zinātņu pētījumos.
Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Tā ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai iespēju robežas. Medicīnā tiek uzsvērti trīs galvenie stresa posmi: trauksmes, rezistences jeb pretestības un izsīkuma posms. (1, 11.lpp.)…
